VĒSTIS

2018.01.09
E-RECEPTE: 3 PADOMI TĀS PAREIZĀ LIETOŠANĀ

Jaunais gads ir sācies ar vairākām izmaiņām mūsu ikdienā arī veselības aprūpē – turpmāk valsts kompensējamo medikamentu receptes tiks izrakstītas elektroniski, tāpēc ļoti aktuāls kļūst e-receptes lietošanas jautājums. Kā e-recepte atšķirsies no līdzšinējā medikamentu iegādes procesa un kā to ikdienā lietot? Lai mazinātu neskaidrību, aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa sniedz vienkāršus padomus, lai jaunās pārmaiņas, lietojot e-recepti, būtu ērtas un vieglāk izprotamas ikvienam.

Jautājumi, kurus uzdot farmaceitam

Jaunās sistēmas darbības pašā sākumā, iespējams, būs virkne neskaidrību, vai nepieciešamās zāles var iegādāties, lietojot e-recepti. Ja neesi drošs, ka ārsta izrakstītās zāles ir pieejamas, izmantojot e-recepti, konsultējies ar farmaceitu, lai noskaidrotu sev nepieciešamo zāļu iegādes veidu, tāpat arī vari noskaidrot, kuras zāles var un kuras nevar iegādāties, lietojot e-recepti. Būtiski ņemt vērā, ka turpmāk daudziem medikamentiem joprojām būs nepieciešama arī drukātā recepte, piemēram, individuāli kompensējamām zālēm, M saraksta zālēm, tāpat arī gadījumos, ja zāles pacientam kompensē apdrošināšanas sabiedrība, vai persona nav reģistrēta iedzīvotāju reģistrā, kā arī tad, ja zāles ir izrakstītas personīgai lietošanai, un tās izrakstījis ārsts, kurš nestrādā ārstniecības iestādē. Šajos gadījumos, lai iegādātos zāles, uz aptieku būs jāņem līdzi arī drukātā recepte. Kā uzsver Ivanda Krastiņa “ja ārsts kādam pacientam ir izrakstījis gan e-recepti, gan līdz šim ierasto drukāto recepti, uz aptieku būs jāņem līdzi arī drukāto. Bez tās mēs diemžēl nepieciešamos medikamentus nevarēsim izsniegt”.

Kā izmantot e-recepti?

Tiklīdz ārsts E-veselības sistēmā ir ievadījis visu nepieciešamo informāciju (izraksts un informācija par norīkotajām zālēm), pacients var doties uz aptieku, lai saņemtu sev nepieciešamās zāles. Noteikti ir jāņem vērā, ka nepieciešamos medikamentus var saņemt, uzrādot personu apliecinošu dokumentu (pase vai ID karte). Aptiekā farmaceits izsniegs un reģistrēs konkrēto zāļu saņemšanu. “Izmantojot e-recepti medikamentiem bez valsts kompensācijas, pacients var iegādāties medikamentus pa daļām vienā reizē vai vairākās aptiekās, jo farmaceits E-veselības sistēmā redzēs atlikušo medikamentu daudzumu. Savukārt kompensējamo medikamentu izsniegšana, gan e-receptes, gan “rozā” receptes veidā pa daļām ir aizliegta. Līdz ar to arī turpmāk kompensējamo zāļu e-recepti vai valsts kompensējamās “rozā” receptes vajadzēs izmantot vienā reizē” stāsta farmaceite. Pacientiem jālūdz ārstiem izrakstīt vairākas e-receptes, ja pacients nevar vai nevēlas izņemt visus izrakstīto medikamenta daudzumu vienā reizē. Piemēram, ja ārsts izrakstījis dārgus medikamentus trīs mēnešu lietošanas kursam, tad jālūdz izrakstīt 3 e-receptes – ar katram mēnesim attiecīgi norīkoto medikamentu daudzumu.

Kā rīkoties, ja zāles nepieciešams iegādāties citam cilvēkam?

Ja gadījumā kāds tuvinieks vai jebkura cita persona Tev uztic izņemt zāles viņa vietā, ņem vērā, ka būs jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, jānosauc pacienta vārds un uzvārds, kā arī jānosauc e-receptes identifikācijas numurs, kuru E-veselības sistēmā var redzēt ārsts, pacients un deleģētā persona.

Farmaceite iesaka visus neskaidros jautājumus par e-receptes lietošanu noteikti pārrunāt gan ar savu ārstu, gan arī konsultēties aptiekā uz vietas pie farmaceita. Aptieku tīkla Apotheka farmaceiti ir gatavojušies jaunajai elektroniskajai sistēmai, tomēr e-veselības pirmajos darbības mēnešos ne Apotheka darbinieku vainas dēļ var būt īslaicīgi sistēmas darbības traucējumi, kas var ietekmēt aptieku tīkla ierasto darba kārtību. Aicinām pacientus būt saprotošiem, jo, kā jau visām izmaiņām un novitātēm, ir nepieciešams laiks, kamēr sistēma iestrādāsies. 

2017.12.19
Aptauja: Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs neveselīgi ēd

21 % Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņiem piemīt tāds kaitīgs ieradums kā neveselīga ēšana, liecina Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”.  Šo cilvēku vidū vairākums arī atbildēja, ka kopumā ietur neveselīgu dzīvesveidu. Bet piektdaļa (24 %) no tiem, kas mēdz neveselīgi ēst, norādīja arī, ka ikdienā ne pietiekami daudz sporto.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, vīrieši (24 %) biežāk izvēlas neveselīgu maltīti, nekā sievietes (19 %). Savukārt, ja aplūko aptaujas rezultātus dažādās vecuma grupās, nākas secināt, ka visbiežāk ar neveselīgu ēšanu aizraujas personas 45 – 54 gadu vecumā (25 %), bet visretāk – personas vecumā no 55 līdz 74 gadiem (18 %). Starp jauniešiem 18 – 24 gadu vecumā neveselīgu pārtiku ikdienā mēdz patērēt katrs piektais. Savukārt, ja skatās rezultātus pēc apdzīvotās vietas tipa, visvairāk neveselīga uztura piekritēju dzīvo lauku apvidos (28 %).

Gastroenterologs Anatolijs Danilāns, komentējot aptaujas datus, norāda, ka tie atbilst reālajai situācijai – Latvijā tik tiešām vismaz katrs piektais piekopj neveselīgu uzturu, visbiežāk šī problēma esot tieši pārēšanās. “Lielākā kļūda mums Latvijā ir tāda, ka mēs ar ēdienu vien cenšamies kļūt veseli, uzturēt veselīgu dzīvesveidu. Ar to ir par maz, svarīgi piedomāt arī pie fiziskajām aktivitātēm,” skaidro profesors. “Mēs pārēdamies, tādēļ mums ir daudz asinsvadu slimnieku, daudz pacientu ar aknu darbības traucējumiem, daudzi slimo ar cukura diabētu.”

Ārsts norāda, ka patiesībai atbilst varētu arī dati par personām 45 – 54 gadu vecumā kā biežākajiem grēciniekiem attiecībā uz neveselīgu uzturu. “Tur ir viss kopā – vairāk sēdošs dzīvesveids, mazkustība, našķošanās pie TV ekrāna,” skaidro A. Danilāns. Viņš arī norāda, ka valsts iedzīvotāji nemaz tik bieži negrēko ar tādu ēdienu kā, piemēram, fritētu kartupeļu, čipsu un burgeru ēšanu, bet ar saldumu un cukura pārmērīgu lietošanu – gan. “Grūti jau pateikt, cik būtu tā norma – katram sava, bet nu rādītājs, ka jāapstājas, ir pavisam vienkāršs – kad redzam, ka vēderiņš parādās. Traki mums iet ar to pārēšanos, bet nu labā ziņa – ASV vēl neesam apsteiguši,” saka gastroenterologs.

A. Danilāns kā problēmu izcēla mazkustību. “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” liecina - 7  % valsts iedzīvotāju atzinuši, ka pārmērīgi aizraujas ar virtuālo vidi, kas veicina gan mazkustību, gan pazemina kopējo dzīves kvalitāti. To vidū katrs piektais ir vecumā no 18 – 24 gadiem.

 "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” izveidots sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts šī gada aprīlī, kopumā visā Latvijā aptaujājot 1003 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

2017.12.13
5 vienkāršas lietas, kas ļaus būt veselīgākam un ar labāku pašsajūtu katru dienu

Rudens un ziemas sezonas skrējienā nereti jūtamies noguruši, spēki ir izsmelti, ikdiena liekas pelēka un lietas vairs nesagādā prieku. Pavisam vienkārši atgūt enerģiju un uzlabot pašsajūtu var palīdzēt nelielas ikdienas aktivitātes, kuras savā rutīnā iespējams iekļaut jau tūlīt. Ieteikumos, kā ikdienā pavisam vienkārši uzlabot pašsajūtu un līdz ar to būt daudz veselīgākam, dalās Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa.

Fiziskas aktivitātes

Ieviest ikdienā nelielas, bet regulāras fiziskas aktivitātes ir pavisam vienkārši. Sāc rītu ar nelielu ķermeņa izstiepšanu, pamodini savu organismu un muskuļus lēnām. Ja parasti dodies uz darbu ar sabiedrisko transportu – izkāp ārā pieturu ātrāk un dodies nelielā pastaigā. Lifta vietā izvēlies kāpnes. Pusdienu pārtraukumā, pat ja pusdienas ņem līdzi no mājām, dodies ārā nelielā pastaigā pa kvartālu. Pastaiga svaigā gaisā palīdzēs gan izkustēties, gan atpūtināt prātu turpmākajam darba cēlienam.

Pietiekama atpūta

Sēdošā darbā neaizmirsti atpūtināt acis ievērojot 20-20-20 principu – ik pēc 20 minūtēm novērs acis no datora uz 20 sekundēm un paskaties tālumā, vismaz 20 m attālumā. Ja visu dienu pavadi sēžot pie datora, pēc darbadienas beigām elektroniskās ierīces centies izmantot pēc iespējas mazāk. Atceries, ka acīm un prātam nepieciešama atpūta no ekrāna starojuma, tāpēc vismaz pusstundu pirms došanās gulēt nevajadzētu skatīties ekrānos. Miega ilgumu darba dienās noteikti vajadzētu palielināt vismaz līdz 7 stundām, jo tieši šajā dienas periodā ķermenis atjaunojas, atpūšas un uzkrāj spēkus jaunai dienai.

Veselības dzērieni

Dienas laikā izdzer vairākas krūzītes zāļu tējas – rudens un ziemas periodā tās gan sasildīs, gan dos enerģiju. Piemēram, zaļā tēja ir lielisks kafijas aizstājējs. Pēc ēšanas izvēlies piparmētru tēju, kas palīdzēs gremošanas sistēmai, savukārt vakarā tasīte kumelīšu tējas nomierinās un palīdzēs labāk iemigt. Aptiekā pieejamas arī dažādu citu augu ārstnieciskās tējas, kas palīdzēs uzlabot pašsajūtu. Ja parasti kafijai vai tējai mēdz pievienot cukuru – samazini tā daudzumu vai atsakies pavisam. Rītu sāc ar veselīgu, svaigi spiestu augļu sulu vai dārzeņu smūtiju. Kaut gan vēsajā laikā ir daudz grūtāk dzert tikai ūdeni, papildini to ar sezonas ogām, piemēram, dzērvenēm, kā arī citronu, un atceries par pietiekamu šķidruma uzņemšanu.

Piemērots apgaismojums

Gaismai sasniedzot acs tīkleni, tiek dots signāls uz smadzeņu centru, kas atbild par miega, apetītes, seksuālās tieksmes, ķermeņa temperatūras, garastāvokļa un aktivitātes regulāciju. Nesaņemot pietiekami daudz gaismas, šīs funkcijas mainās. Turklāt daļai cilvēku, lai viņu organisms normāli funkcionētu, nepieciešams pat vairāk gaismas nekā citiem. Smadzenes uzstāda mūsu organisma iekšējo pulksteni atkarībā no dienas gaišajām stundām. Lai šis ritms netiktu izjaukts gan mājās, gan darbā vajadzētu būt pietiekami spožam apgaismojumam.

Dabīgie vitamīni

Aktīvas darbadienas laikā ieteicams sevi palutināt ar nelielām vitamīnu un enerģijas devām. Piemēram, uz darba galda vari turēt C vitamīna trieciendevu – svaigas dzērvenes, tāpat vari ēst nesālītus riekstus, žāvētus augļus vai svaigus dārzeņus, piemēram, mazos burkānus. Dienas laikā tā uzņemsi papildu enerģiju, lai produktīvi turpinātu darbu, kā arī vitamīnus, kas uzlabos pašsajūtu. 

2017.11.29
Latvijā visapzinīgāk ginekologu apmeklē sievietes 25 – 34 gadu vecumā

Visapzinīgāk par reproduktīvo veselību Latvijā rūpējas sievietes 25 – 34 gadu vecumā, kuru vidū ginekologu pēdējā gada laikā apmeklējis vairākums jeb 66 %, liecina Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”. Bet visretāk pie ginekologa dodas sievietes 55 – 74 gadu vecumā.

Savukārt tādu sieviešu, kas vēl ne reizi nav bijušas pie ginekologa, visvairāk ir vecumā no 18 – 24 gadiem. Šajā grupā speciālistu ne reizi nav apmeklējuši 7 % aptaujāto.

Kopumā pēdējā gada laikā pie ginekologa bijušas 46 % visu Latvijas sieviešu, kas ir par 4 % mazāk, nekā pērn, kad tieši puse aptaujāto sieviešu atzina, ka pie speciālista pēdējoreiz devušās aizvadītā gada laikā. Tikmēr trešdaļa jeb 29 % sieviešu pēdējoreiz pie ginekologa devās 1 – 2 gadus atpakaļ, kas ir par 6 % vairāk nekā pērn. Bet katra desmitā sieviete (12 %)  saskaņā ar šā gada aptaujas rezultātiem speciālistu pēdējoreiz apmeklēja 3 – 4 gadus atpakaļ.

Ginekoloģe Lāsma Līdaka uzsver: “Ikvienai sievietei vecumā no 25 līdz 69 gadiem jāveic dzemdes kakla onkocitoloģijas skrīningizmeklējums reizi trīs gados. Ginekologs biežāk jāapmeklē tad, ja ir sūdzības, piemēram, asiņošana, sāpes, izdalījumi, neauglības problēmas vai rodas citi jautājumi. Ieteiktu vērsties pie ārsta arī šķietami nelielu sūdzību gadījumos, kas pašas nepāriet nedēļas līdz divu nedēļu laikā, jo tas var liecināt par kādu nopietnāku problēmu. Steidzīgi jāgriežas pie ārsta, ja parādās stipra asiņošana, stipras sāpes vai citas nopietnas sūdzības”.

Rezultāti liecina, ka ginekologa apmeklētību ietekmē arī finansiālais faktors – visbiežāk pie ārsta dodas tās sievietes, kurām ir augsti ienākumi (500 un vairāk eiro uz vienu ģimenes locekli). Šajā grupā pēdējā gada laikā pie ginekologa bijušas vairāk nekā puse (51 %) sieviešu. Dati norāda arī uz korelāciju ar izglītības līmeni, kas var nozīmēt arī konkurētspēju darba tirgū un lielākus ienākumus, – visbiežāk pie ginekologa dodas sievietes ar augstāko izglītību (54 %), bet visretāk – ar pamatizglītību (36 %).

 "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” izveidots sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts šī gada aprīlī, kopumā visā Latvijā aptaujājot 1003 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

2017.11.14
Aptauja: 48 % Latvijas vīriešu nekad nav bijuši pie urologa

Pie urologa nekad dzīvē nav bijuši 48 % Latvijas vīriešu, liecina “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”. Tas ir par 3 % mazāk, nekā pērn, kad kopumā vairāk nekā puse jeb 51% aptaujāto atzina, ka nekad nav apmeklējuši speciālistu.

Latvijas Urologu asociācijas prezidents, sertificēts urologs Dr. Pēteris Vaganovs norāda, ka, lai arī izmaiņas mērāmas vien 3 %, kopējā tendence, ka palielinājies urologu apmeklējušo vīriešu skaits, vērtējama ļoti pozitīvi. “Varētu to saistīt ar to, ka pieaug reģionos strādājošo urologu skaits (Valmiera, Daugavpils, Jelgava), tātad palielinās speciālistu pieejamība. Savu darbu ieguldījuši arī masu mediji, informējot pacientus par to, cik būtiski ir apmeklēt ārstu. Šis darbs noteikti jāturpina, tostarp arī ģimenes ārstiem un veselības aprūpes organizācijām,” saka P. Vaganovs.

Dati liecina, ka to vīriešu grupā, kas nekad nav bijuši pie urologa, visvairāk ir 18 – 24 gadu vecumā (72%). P. Vaganovs norāda, ka rezultāti ir likumsakarīgi, jo jaunam vīrietim bez sūdzībām līdz 45 gadu vecumam urologu speciāli nav jāapmeklē. “Tikmēr kungiem pēc 45 gadu vecuma, kuri noteikti sevi joprojām uzskata par jauniem un veseliem, tomēr būtu reizi gadā jāatnāk pie urologa. Proti, vecuma grupā virs 45 gadiem urologa apmeklējuma procentu noteikti vajadzētu turpināt uzlabot,” pauž eksperts. Uz to norāda arī aptaujas rezultāti – arī vīriešu vecumā no 45 – 54 gadiem vidū – vairāk nekā puse (53%) nekad nav bijuši pie urologa.

Šogad ievērojami mazinājies to vīriešu skaits, kas urologu apmeklējuši pēdējā gada laikā – vien 7%, kas ir par 5% mazāk nekā 2016. gadā. Desmitā daļa (11%) šogad aptaujāto vīriešu urologa palīdzību pēdējoreiz meklējuši pirms 1 – 2 gadiem, 10 % – pirms 3 - 4 gadiem, un tikpat daudz – 10% – pēdējoreiz pie speciālista bijuši vairāk nekā pirms 10 gadiem.

Skatoties aptaujas rezultātus pēc apdzīvotās vietas tipa, secināms, ka visretāk pie urologa dodas lauku apvidos dzīvojošie – 59% pie ārsta nekad nav bijuši. Bet visbiežāk speciālistu apmeklē rīdzinieki, kuru vidū pie urologa nekad nav bijuši 40% respondentu. Līdz ar to rezultāti noteikti skaidrojami arī ar speciālistu pieejamības faktoru, atkārtoti uzsver P. Vaganovs.

Komentējot veselīgus urologa apmeklēšanas paradumus, speciālists skaidro, ka katram vīrietim pēc 45 gadu vecuma vismaz vienreiz gadā būtu jāapmeklē urologs. Savukārt, ja ģimenē radiniekiem no tēva puses ir bijis prostatas vēzis, profilaktiskās pārbaudes iesaka veikt jau no 40 gadu vecuma. Ģimenes ārstiem ir svarīgi pacientiem atgādināt par šīs diagnostikas nepieciešamību, uzsver eksperts.

"Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” izveidots sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts šī gada aprīlī, kopumā visā Latvijā aptaujājot 1003 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

2017.11.01
Aptauja: Trešdaļa valsts iedzīvotāju regulāri dodas uz vispārējām veselības pārbaudēm

Trešdaļa jeb 34 % valsts iedzīvotāju veic regulāras ieteicamās veselības pārbaudes, liecina “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”. Turklāt sievietes pret veselības pārbaudēm izturas divtik apzinīgāk nekā vīrieši.

Aptaujas dati rāda, ka sieviešu vidū kopumā 43 % aptaujātās atzina, ka regulāri veic visas ārsta ieteiktās veselības pārbaudes, bet vīriešu vidū – tikai ceturtdaļa jeb teju divreiz mazāk (24 %).

Vērtējot aptaujāto atbildes pēc respondentu vecuma, secināms, ka profilaktiskās veselības pārbaudes regulāri visbiežāk veic seniori (55 – 74 gadu vecumā) – to vidū pie ārsta uz diagnostiku regulāri dodas 41 % aptaujāto. Tikmēr pret veselības pārbaudēm visvieglprātīgāk attiecas jaunieši 18 – 24 gadu vecumā, kuru vidū veselības stāvokli regulāri vēta vien 23 %.

Savukārt, ja apskata atbildes pēc apdzīvotības, secināms, ka pie ārstiem uz pārbaudēm visbiežāk dodas rīdzinieki (39 %), bet visretāk – lauku apvidos dzīvojošie (27 %). Tas varētu būt saistāms ar mediķu un medicīnas iestāžu pieejamību.

Ģimenes ārsts Alberto Sadu, komentējot datus, norāda, ka tie ir reprezentatīvi. “Tā tik tiešām praksē varētu būt – pacienti ārstu meklē tikai tad, kad kaut kas sāp, satrauc. Kungus bieži uz pārbaudēm doties paskubina dāmas. Savukārt jaunieši paši ārstu neapmeklē vispār, līdz konkrētam vecumam vecāki atved. Paši visbiežāk ierodas tikai tad, ja tas ietekmē citas intereses, nu, piemēram, autovadītāja apliecības iegūšana,” pieredzē dalās mediķis.

Ārsts skaidro, ka ikvienam uz vispārēju veselības stāvokļa pārbaudi vajadzētu pie ģimenes ārsta ierasties vismaz reizi gadā, lai speciālists var sekot līdzi svaram, garumam, nosūtīt uz asins ainas analīzēm, uzklausīt pacienta sūdzības, ja tādas ir. Ja pēc šīs pārbaudes nepieciešama detalizētāka diagnostika, pacientam tiek izrakstīts nosūtījums uz tālākām pārbaudēm. “Ar vispārēju veselības stāvokļa pārbaudi reizi gadā pietiek, lai saglabātu labu veselību, protams, pie nosacījuma, ka pie ārsta neliek doties kādas traumas vai citas saslimstības. Turklāt jāpatur prātā, ka ne visām veselības problēmām ir tādi simptomi, ko paši varam atpazīt, tādēļ ir tik svarīga diagnostika,” pauž A. Sadu.

Speciālists ar nožēlu atzīst, ka cilvēki kopumā neizturas pietiekami atbildīgi pret savu veselību, ko rāda arī dati. Bieži pacientiem apmeklēt ārstu traucē arī bailes no diagnozes. “Cilvēki nenāk, jo domā, ka uzreiz viņiem vis kaut ko atradīs. Vēl daļa dzīvo pēc pārliecības, ka, ja nesāp, ārstu apmeklēt nevajag. Abas šīs filozofijas nav īsti pareizas – labāk tomēr pārbaudīties to vienu reizi gadā un pārliecināties, ka viss kārtībā, vai arī sākt terapiju, ja tāda nepieciešama,” ar ieteikumu dalās ģimenes ārsts.

2017.10.19
Aptauja: 47 % valsts iedzīvotāju miegam velta pietiekami daudz laika

Mazāk par pusi jeb 47 % valsts iedzīvotāju uzskata, ka miegam velta pietiekami daudz laika, liecina “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”. Tas ir par 4 % vairāk nekā pērn, kad kopumā 43 % aptaujāto atzina, ka miegā pavada pietiekoši daudz stundu.

Vismazāk par pietiekamu miega daudzumu piedomā iedzīvotāji 25 – 34 gadu vecumā, rāda šogad veiktās aptaujas rezultāti. Šajā aptaujāto grupā vien 38 % atzina, ka ikdienā cenšas gulēt gana daudz. Savukārt visvairāk laika miegam velta seniori (55 – 74 gadi), kuru vidū pietiekami daudz guļ 54 %.

Vērtējot aptaujāto atbildes pēc dzimuma, secināms, ka sievietes guļ vairāk nekā vīrieši – ja dāmu vidū miegam pietiekoši daudz laika velta 51 %, tad kungu vidū par 8 % mazāk jeb 43 %. Tikmēr, ja apskata datus pēc apdzīvotajām vietām, atklājas, ka labākais miegs ir galvaspilsētas iedzīvotājiem -  51 % rīdzinieku atbildējuši, ka ikdienā piedomā pie optimāla miega daudzuma.   Tikmēr vismazāk laika miegam velta lauku apvidos dzīvojošie (44 %).

Ģimenes ārsts Alberto Sadu, komentējot aptaujas rezultātus, skaidro, ka tie lielā mērā varētu atainot reālo situāciju, jo mūsdienu cilvēks miegam tik tiešām pievērš par maz uzmanības. Arī izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada datiem, ir mazas, lai arī vērojams neliels apzinīgu gulētāju pieaugums. “Mums katram būtu jāguļ 9 stundas diennaktī – vislabāk 7 stundas naktī un 2 – diendusā,” pauž speciālists. “Cilvēki līdz galam neizprot, cik būtisks ir miegs. Ja neesam pietiekami izgulējušies, nevaram produktīvi strādāt un veikt pārējos ikdienas pienākumus.”

Ārsts norāda, ka miega trūkums veicina nogurumu, izraisa nervozitāti un kopumā manāmi mazina dzīves kvalitāti. Rezultātā nepietiekams miegs ar laiku var pat rezultēties grūtībās aizmigt. Kā liecina aptieku tīklu “Mana Aptieka” un “Apotheka” pārdošanas rādītāji, sabiedrībai nākas saskarties ar miega traucējumiem - šā gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar analoģisku periodu pērn, par 10 % pieaudzis līdzekļu veselīgam miegam noiets.

Aptaujas dati arī atklāj, ka pret miega daudzumu ikdienā visapzinīgākā attieksme ir tiem iedzīvotājiem, kuri savu dzīvesveidu kopumā novērtējuši kā veselīgu (54%), bet starp tiem, kuri atzīst, ka piekopj neveselīgu dzīvesveidu, veselīga miega piekritēju ir 38 %.

"Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” izveidots sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts šī gada aprīlī, kopumā visā Latvijā aptaujājot 1003 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

 

2017.09.05
Aptauja: 64% Latvijas iedzīvotāju mēdz lietot medikamentus “uz savu galvu”

Starp šiem 64% aptaujāto 57% iedzīvotāju atzina, ka šādi zāles mēdz lietot dažkārt, bet 7% – bieži.  Tikmēr trešdaļa (34%) aptaujāto norādīja, ka “uz savu galvu” nemēdz lietot medikamentus, bet 2% izvēlējās atbilžu variantu “grūti pateikt”.

“Aptaujas dati liecina, ka absolūtais iedzīvotāju vairākums mēdz lietot zāles uz savu galvu, tomēr es gribētu ticēt, ka zāļu pirmreizējā pirkuma brīdī katrs no viņiem ir saņēmis farmaceita konsultāciju, un, ja simptomi ir atkārtojušies, tad ir bijusi pieredze un zināšanas par pareizu zāļu lietošanu. Farmaceitus satrauc gadījumi, kad pacienti ar ilgstošiem slimību simptomiem uz savu galvu lieto bezrecepšu medikamentus vai uztura bagātinātājus, neprasot padomu ārstam vai aptiekāram. Personas veselības stāvoklim nepiemēroti vai nepareizos daudzumos lietoti medikamenti var nodarīt lielu kaitējumu veselībai. Pat, ja cilvēks jūtas drošs par savām zināšanām par konkrētajiem simptomiem un zāļu lietošanu, farmaceita konsultācija noteikti nekaitēs, turklāt aptieku darba laiki sniedz iespēju to saņemt ātri un ērti. Farmaceiti ir īpaši zinoši jautājumos, kas saistīti ar zāļu lietošanu, labi orientējas slimību simptomos un spēj izvērtēt, kuros gadījumos steidzami jādodas pie ārsta. Ieteiktu atbildīgi izturēties pret savu veselību un izmantot farmaceita zināšanas par zālēm, uztura bagātinātājiem un to pareizu un atbilstošu lietošanu,” skaidro sertificēta farmaceite Agnese Ritene.

Apskatot atbildes uz šo jautājumu dažādās iedzīvotāju grupās, secināms, ka biežāk medikamentus, nekonsultējoties ne ar ārstu, ne farmaceitu, lieto tie, kuri atzīst, ka viņu dzīvesveids ir neveselīgs (67%), un fizisko aktivitāšu biežumu novērtējuši kā zemu (66%). Ja vērtē atbildes vīriešu un sieviešu vidū – biežāk medikamentus bez mediķa ieteikuma mēdz lietot sievietes (66% pret 61%). Tostarp desmitdaļa (8%) sieviešu atzina, ka zāles “uz savu galvu” patērē bieži. Salīdzinājumam vīriešu vidū šādi mēdz rīkoties 5%. ”Pieļauju, ka iedzīvotāji ar augstāku izglītības līmeni ir vairāk informēti par veselīga dzīvesveida paradumiem, kas sevī ietver ne tikai pareizus ēšanas paradumus un fiziskās aktivitātes, atkarību neesamību, bet arī regulārus ārsta apmeklējumus. Katram pacientam jāapzinās, ka katru zāļu lietošanas nepieciešamība ir izvērtējama, ņemot vērā simptomus, vecumu, veselības stāvokli un nepareiza zāļu lietošana var būt bīstama,” saka A. Ritene.

Savukārt, apskatot respondentus pēc apgūtās izglītības, visbiežāk paša izvēlētas zāles uzturā lieto iedzīvotāji ar pamatizglītību (68%). Tikmēr, ja analizē rezultātus ģeogrāfiskā griezumā, tad visbiežāk šādi “grēko” lauku apvidū dzīvojošie iedzīvotāji (72%). Salīdzinājumam Rīgā šādu personu ir 61%. Pēc A. Ritenes domām – iespējams, ka laukos dzīvojošiem cilvēkiem nav tik pieejams ārsta vai farmaceita padoms. Ja pilsētās aptiekas ir ik pēc kvartāla, tad laukos uz aptieku jādodas līdz pagasta centram, kas prasa gan laiku, gan naudu. Pareizi ir uzglabāt nepieciešamos bezrecepšu medikamentus mājas aptieciņā, lai nepieciešamības gadījumā tie būtu pa rokai, tomēr, tos iegādājoties, jājautā padoms farmaceitam kādos gadījumos un kā tie ir jālieto.

2017.07.31
Diagnosis medicīnas aparāti

Diagnosis produktu klāstā ir pieejami tādi medicīnas aparāti, kā asinsspiediena un pulsa mērītāji, termometri (gan digitālie, gan bezkontakta infrasakanie) un inhalatori dziļākai saslimšanai. Papildus ir iespējams iegādātie dažāda izmēra manžetes, adapteri, lai paildzinātu asinsspiediena un pulsa mērītāju bateriju kalpošanas laiku, gan arī rezerves komplektu inhalatoriem.

Diagnosis produktu klāsts ir sagatvots atbilstoši katra klienta vēlmēm, lai pat visprasīgākais klients varētu atrast savu produktu par visaugstāko kvalitāti, kas atbilst viņu vēlmēm un finanšu līdzekļiem. Medicīnas produktiem, kuri tiek piedāvāti ir visi nepieciešamie apliecinājumi un sertifikāti.

Visi Diagnosis asinsspiediena un pulsa mērītāji ir aprīkoti ar unikālu sistēmu IHB – neregulāras sirdsdarbības indikatoru, kas ļāuj veikt precīzus asinsspiediena mērījumus ar spēju identificēt neregulāru pulsu un nepieļaut neprecīzus mērījumus. Kas ir neregulāra sirdsdarbība? Neregulāra sirdsdarbība ir definēta, kā sirdsdarbība, kas ir ar 25% nobīdi no regulārās sirdsdarbības visa asinspiediediena mērīšanas laikā.

Tāpat visi Diagnosis asinsspiediena un pulsa mērītāji ir aprīkoti ar WHO klasifikāciju – asinspiediena rezultāts automātiski tiek izvietots pareizā klasifikācijas diapazonā, kur skaidri redzams kad ir paaugstināts asinsspiediens.

Visi Diagnosis asinsspiedena un pulsa mērītāji ir ļoti vegli lietojami. Ir nepieciešama tikai viena poga lai veiktu mērījumu!

Visi asinsspiedena un pulsa mērītāji automātiski izslēdzas 3 minūtes pēc to lietošanas, tādējādi garantējam ilgāku bateriju kalpošanas laiku.

Mēs uzskatām, ka nekas dzīvē nav svarīgāks kā rūpēties par savu veselību un saglabāt sevi labā formā. Un ar Diagnosis produktiem mēs Jums palīdzam to darīt katru dienu. Un tikai kopā ar Jums mēs varam sasniegt vislabākos rezultātus!

Diagnosis produkti pieejami Magnum Medical vairumtirgotavā. Lai iegūtu varāk informācijas, sazinieties ar Magnum Medical klientu apkalpošanas speciālistiem.

2017.06.01
58 % valsts iedzīvotāju saņēmuši valsts apmaksātās vakcīnas

Vairāk nekā puse jeb 58 % valsts iedzīvotāju ir saņēmuši obligātās, valsts apmaksātās vakcīnas, bet, piemēram, pret ērču encefalītu ir vakcinējusies aptuveni ceturtdaļa (27 %) sabiedrības, liecina jaunākā “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indeksa” dati.

Tikmēr 26 % aptaujāto norādījuši, ka nav vakcinējušies vispār. Savukārt pret hepatītu potes saņēmusi desmitā daļa valsts iedzīvotāju (9 %), tikpat daudz vakcinējušies pret gripu.

“Aptaujas dati liecina, ka pret ērču encefalītu visbiežāk vakcinējas gados jauni iedzīvotāji. Šī tendence ir pozitīvi vērtējama, jo jaunatne visbiežāk pavasara un vasaras sezonas pavada aktīvā atpūtā, kad iespējama ērču klātbūtne,” komentē Latvijas Infektoloģijas centra direktore, bijusī veselības ministre Baiba Rozentāle.

Aptaujas rezultāti arī parādījuši, ka, salīdzinot ar pērno gadu, par 2 % palielinājies to cilvēku skaits, kuri savu dzīvesveidu uzskata par veselīgu. Kopumā vairāk nekā puse jeb 53 % respondentu uzskata, ka viņu dzīvesveids ir drīzāk veselīgs, savukārt savu dzīvesveidu par drīzāk neveselīgu uzskata 34 % iedzīvotāju. Vienlaikus gan par 9 % samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas uzskata, ka ikdienā veic pietiekami daudz fizisko aktivitāšu. Kopumā trešdaļa jeb 29 % iedzīvotāju norādījuši, ka neveic regulāras sportiskās aktivitātes. Tikmēr starp populārākajām fiziskajām aktivitātēm ir biežas pastaigas, riteņbraukšana un vingrošana. 44% aptaujāto norādīja, ka ikdienā cenšas pēc iespējas biežāk pārvietoties kājām, bet 18 % norādīja, ka ikdienā regulāri brauc ar riteni. Tikmēr 17 % aptaujāto vingro mājas apstākļos, bet 11 % – apmeklē sporta zāli. Savukārt 29 % norādīja, ka neveic regulāras sportiskās aktivitātes.

“Lai arī aptaujas rezultāti norāda, ka samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas ikdienā nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, pieaudzis to personu skaits, kas dzīvo veselīgi. Par to varētu liecināt arī minerālvielu noieta palielināšanās aptieku tīklos “Apotheka” – šā gada pēdējos piecos mēnešos tas pieaudzis par 16 %. Piedomāšana pie veselīga dzīvesveida ir viens no stipras veselības priekšnoteikumiem, ” saka SIA “A Aptiekas” valdes loceklis Jānis Kūliņš.

Sensitīvs, bet aktuāls jautājums ir mentāla rakstura slimības. Kā liecina pētījums, ļoti neliela iedzīvotāju daļa atzinusi, ka ar tām saskārusies, proti, 5 % aptaujāto atzina, ka piedzīvojuši trauksmes lēkmes, 2 % – panikas lēkmes, bet 3 % atzinuši, ka slimojuši ar veģetatīvo distoniju. Teju piektdaļa (18 %) norādījuši, ka saskārušies ar bezmiega problēmu. Tai pašā laikā vairāk nekā desmitdaļa (12 %) atzina, ka izjūt vajadzību pēc psihologa/psihoterapeita konsultācijas, tomēr nav speciālistu apmeklējuši.

Ārsts – psihoterapeits un psihosomatiskās medicīnas speciālists Jānis Vītiņš, komentējot rezultātus, norāda, ka, viņaprāt, aptauja atklāj „pareizo tēlu”, kādu cilvēks vēlas par sevi radīt citiem, nevis reālo situāciju. Kā cēloni šādiem datiem speciālists min psihes fenomenu, kad cilvēki „noslēpj” no sevis informāciju par emocionālo pašsajūtu. “Iemesli ir vairāki – vispirms jau paša cilvēka dabiska vajadzība idealizēt savu stāvokli. Trauksme sevi piesaka ne tikai kā pastāvīga spriedze vai panika – bieži tā izpaužas ar sirdsklauvēm, kuņģa – zarnu trakta problēmām, muguras muskuļu saspringumu, dzimumdzīves problēmām, aizkaitināmību. Dažkārt trauksmes izpausmes neparādās uzreiz pēc traumējošā notikuma, liekot domāt, ka cilvēks saskaras ar vājuma brīdi, kuram nav nopietna cēloņa un tātad – neesot nepieciešama arī ārstēšana,” komentē J. Vītiņš, uzsverot, ka ir būtiski spēt atpazīt simptomus un noteikt pareizos cēloņus.

Komentējot reālo situāciju valstī, speciālists norāda, ka, piemēram, trauksmes lēkmes ārsta – psihoterapeita praksē pacientiem tiek konstatētas 80 % gadījumu. Starp risinājumiem speciālists min diagnostiku un psihoterapiju, ko veic psihoterapeits ar atbilstošu medicīnisku izglītību, vai medikamentozu terapiju, ko nozīmē psihiatrs.

 “Ja vērtējam dažādu antidepresantu noietu aptieku tīklā “Mana Aptieka”, jāsecina, ka šā gada pēdējos trijos mēnešos tas pieaudzis par 5,6 %. Tikmēr pozitīvi vērtējama tendence, ka saskaņā ar indeksa rezultātiem 34 % aptaujāto pirms medikamentu lietošanas vienmēr konsultējas ar ārstu vai farmaceitu. Tas liecina, ka vismaz trešdaļa iedzīvotāju nemēdz lietot zāles “uz savu galvu,” saka SIA “Mana Aptieka” dalībniece Agnese Ritene.

Kā liecina “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” rezultāti, 3% iedzīvotāju pēdējo reizi pie psihologa vai psihoterapeita vērsušies pēdējā gada laikā, 5% to darīja pirms viena vai četriem gadiem, bet 7% – vēl senāk. Tikmēr lielākā daļa jeb 69 % aptaujāto norādījuši, ka nekad nav izjutuši vajadzību apmeklēt psihologu vai psihoterapeitu.

“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, šī gada aprīlī aptaujājot 1003 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pirmais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” pētījums tika veikts pērn.

2017.05.05
ANSELL - produkts ar vēsturi

Ansell - zīmols ar 100 gadu vēsturi, kura pirmsākumi meklējami 1888. gadā. 1905. gadā Ansell uzņēmumu izveidoja, Ēriks Ansels - Austrālijā. Galvenā darbības sfēra - balonu un prezervatīvu ražošana. 1925. gadā produktu klāstam tiek pievienoti ķirurģiskie, mehāniķu un saimnieciskie cimdi. Ansell ir lielākais individuālo drošības risinājumu ražotājs un piegādātājs visā pasaules tirgū. Pārdošanas un mārketinga kompānija ar vairāk kā 110 filiālēm visā pasaulē. Ansell aptuveni  ir 12 000 uzņēmuma darbinieku visā pasaulē.

Ražošanas gada apjomu sastāda:
350 miljoni  ķirurģisko cimdu pāru;
2.5 miljardi izmeklēšanas un diagnostikas cimdu pāru;
400 miljoni rūpniecībā izmantojamo cimdu pāru.

Ansell ir tirgus līderis, pateicoties rūpēm par cilvēku aizsardzību, sniedzot tiem vislabākās kvalitātes produktus un inovatīvus risinājumus.

Ansell produkti pieejami Magnum Medical vairumtirgotavā. Lai iegūtu varāk informācijas, sazinieties ar Magnum Medical klientu apkalpošanas speciālistiem.