VĒSTIS

2018.10.10
Aptauja: Katra divdesmitā Latvijas sieviete cieš no veģetatīvās distonijas

Latvijā katra divdesmitā sieviete (5 %) cieš no veģetatīvās distonijas, liecina jaunākais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”, turklāt sievietēm šī saslimšana raksturīga divtik biežāk nekā vīriešiem (3 %).  Psihosomātikas speciālists un ārsts – psihoterapeits Jānis Vītiņš norāda, ka realitātē šī problēma skar vēl lielāku sabiedrības daļu. Iemesli, kādēļ to neredzam socioloģisko aptauju rezultātos, ir vairāki – izteiktākais – cilvēka dabiska nevēlēšanās atzīt, ka viņa psihe nedarbojas “ideāli”, gan arī tas, ka diagnozi var noteikt tikai ārsts, veicot nopietnu izmeklēšanu.

Eksperts norāda uz vēl vienu būtisku iezīmi – mūsdienās veģetatīvā distonija tiek uztverta divējādi  – no vienas puses tās esamība bieži tiek slēpta, no otras puses, tā kļuvusi par “modes slimību”, ar kuru nepamatoti tiek skaidrotas dažādas veselības problēmas pat bez ārsta iesaistīšanas. Eksperts iesaka nepiedēvēt šo saslimšanu bez iemesla, taču neizturēties arī vieglprātīgi un aizdomu gadījumā vērsties pie ārsta.

Veģetatīvā distonija ir veģetatīvās nervu sistēmas darbības traucējumi, kas izpaužas kā trauksme un tai pakārtoti traucējumi visā ķermenī. Dažkārt tos pavada muguras, galvas sāpes, arī sirdsklauves, pastiprināta svīšana, elpas trūkums. Bieži papildus attīstās depresija. J. Vītiņš skaidro, ka bieži pacienti pārprot šos simptomus, domājot, ka sliktās pašsajūtas cēlonis ir fiziskās veselības problēmas. “Psihoemocionālās veselības traucējumi nereti izpaužas arī ar vienas vai vairāku orgānu sistēmu darbības traucējumiem. Tās var izpausties gan kā kuņģa – zarnu trakta problēmas, muguras sāpes vai muskuļu saspringums, dzimumdzīves problēmas u.c. Tādēļ cilvēks, visticamāk, slikto pašsajūtu sev izskaidro ar tādiem cēloņiem kā, piemēram, stress darbā, varbūt nepilnvērtīgs uzturs, "apsaldēta" mugura u.c. Gadās, ka persona apmeklē attiecīgus ārstus un veic izmeklējumus, taču cēloņi netiek atrasti, jo analīzes apliecina, ka ar fizisko veselību viss ir kārtībā. Vienlaikus ierastās sāpes un traucējumi nepāriet, bet tikai pieaug,” pieredzē dalās eksperts.

Visbiežāk slimo jaunas, izglītotas rīdzinieces ar augstiem ienākumiem

Veselības indeksa dati liecina, ka visbiežāk no veģetatīvās distonijas cieš Rīgā dzīvojošas sievietes 18 – 34 gadu vecumā ar augstāko izglītību un augstiem[1] ienākumiem. “Sievietes pēc savas būtības ir emocionālākas, turklāt mūsdienu sieviete nereti ir ļoti prasīga pret sevi – viņa vēlas būt gan laba māte un sieva, gan arī gūt panākumus karjerā. Tas, ka ar veģetatīvo distoniju visbiežāk sirgst sievietes ar augstāko izglītību un augstiem ienākumiem, varētu būt saistīts ar paaugstinātas atbildības profesiju un intelektuālu darbu. Vajadzība būt nemitīgā notikumu un informācijas epicentrā neļauj atslābināties, pat pastaigājoties parkā gandrīz katram līdzi ir tālrunis, kurā nemitīgi tiek sekots līdzi zvaniem, ziņām, e-pastiem un sociālajiem tīkliem,” norāda “Mana Aptieka” farmaceite, Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene.

Savukārt, piemēram, tieši no trauksmes lēkmēm visbiežāk cieš sievietes ar pamatizglītību un vidēji zemiem ienākumiem[2] – šajā grupā trauksmes lēkmes piemeklē teju katru desmito (9 %). Trauksme pēc būtības ir normāla reakcija uz stresa situācijām, tomēr, ja šādas lēkmes sāk piemeklēt bieži, pārmērīgi un bez izteikta cēloņa, tas, visticamāk, ir psihes darbības traucējums. Psihoterapeits J. Vītiņš skaidro, ka šādu ilgstošu trauksmi var izraisīt kāda fiziska vai psihiska trauma, kuras ietekmi pats traumētais sev “neļauj” apzināties. Ne vienmēr trauksmes izpausmes parādās uzreiz pēc traumējošā notikuma – dažkārt tas notiek pat pēc vairākiem mēnešiem.

Katra sestā sieviete izjūt vajadzību pēc psihologa/psihoterapeita vizītes

Ārsts - psihoterapeits J. Vītiņš atzīmē, ka atbilstoši klīniski uzticamu pētījumu datiem, psihes veselības traucējumi varētu skart līdz pat 30 % Latvijas sabiedrības. Indekss rāda, ka katra sestā sieviete (15 %) izjūt vajadzību apmeklēt psihologu vai psihoterapeitu, taču pie speciālista nav vērsušās. Vīriešu vidū šādu vajadzību izjūt katrs desmitais (9 %), taču tāpat ārstu nav apmeklējuši.

J. Vītiņš norāda, ka cilvēka dabā ir idealizēt savu stāvokli, vienlaikus “neredzot” psihes veselības problēmas. “Socioloģiskās aptaujas atklāj tikai daļu, realitātē ar dažādām psihes veselības problēmām saskaras vēl lielāks pacientu skaits. Iemesls ir tāds, ka cilvēka psihe tendēta "noslēpt" informāciju par sliktu emocionālo pašsajūtu,” pauž eksperts. To pierādot arī dažādi pētījumi, piemēram, Takajanagi pētījums, kas 2013. gadā veikts Baltimorā, ASV. Tas atklāja, ka ap 70% personu, kam bija diagnosticēta trauksme vai depresija, pēc pieciem gadiem socioloģiskajās aptaujās šādu faktu noliedza.

Laukos dzīvojošiem psihes veselības traucējumi raksturīgi retāk nekā pilsētniekiem

Dati rāda, ka veģetatīvā distonija, kā arī trauksmes vai panikas lēkmes biežāk skar pilsētniekus nekā lauku apvidos dzīvojošos. Rīdzinieku vidū no veģetatīvās distonijas un trauksmes lēkmēm cieš 6 %, kamēr laukos – attiecīgi – 3 % un 4 %.  Tāpat indeksa dati rāda, ka ar šīm slimībām divreiz biežāk sirgst iedzīvotāji, kuri savu dzīvesveidu vērtē kā neveselīgu.

Aug pieprasījums pēc līdzekļiem nervu sistēmas stiprināšanai un kvalitatīvas psihoterapijas

“Pēdējo gadu laikā aptiekās aug pieprasījums pēc dažādiem līdzekļiem nervu sistēmas stiprināšanai. Pagājušajā gada pirmajos deviņos mēnešos to pieprasījums pieauga par 7,7%, bet šogad vēl par 7,8%. Dati parāda, ka mūsdienās arvien vairāk un aktīvāk ir jāpievērš uzmanība un jārūpējas ne tikai par fizisko, bet arī emocionālo veselību. Problēmas apzināšanās jau ir pirmais solis uz tās atrisināšanu,” stāsta aptieku tīkla “Apotheka” valdes loceklis Jānis Kūliņš.

Savukārt J. Vītiņš stāsta: kopumā kā visā Eiropā, tā arī Latvijā pieaug pieprasījums pēc kvalitatīvas psihoterapijas. Eksperts atgādina – sabiedrībai ir būtiski saprast, ka meklēt palīdzību pie speciālista, ja ir aizdomas par psihes veselības traucējumiem, nav nepilnvērtīguma vai vājuma pazīme, par ko jāizjūt kauns, bet gan atbildīgs lēmums un rūpes par sevi.

Ja cilvēks izjūt vajadzību pēc psihologa vai psihoterapeita konsultācijas, tad ir nekavējoties jāsper nākošais solis un uz šo konsultāciju jādodas. Ja situācija liecinās par veģetatīvo distoniju vai citiem trauksmes traucējumiem, tad veicama kvalitatīva diagnostika. Tam pēc vajadzības varētu sekot psihoterapija vai arī medikamentoza terapija, skaidro J. Vītiņš. Abas ārstniecības metodes var tikt arī kombinētas, ja pacienta situācija to prasa. 

"Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss" ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērītājs, tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, šā gada aprīlī aptaujājot 1008 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Šis ir trešais "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss".



[1] 500 eiro un vairāk uz vienu ģimenes locekli

[2] no 210 līdz 299 eiro uz vienu ģimenes locekli

2018.09.28
Pusaudžu narkologs: Kā rīkoties vecākiem, ja bērns vai jaunietis sācis smēķēt?

Jaunākajā sabiedrības veselības mērījumā noskaidrota satraucoša tendence – puse jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem mēdz smēķēt, turklāt trešdaļa jeb 28% to dara regulāri, liecina jaunākais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”. Tāpat eksperti norāda, ka smēķēšanas problēma sākas jau ievērojami agrāk – kritiskais vecuma posms ir 11–15 gadi. Kā rīkoties vecākiem, ja jaunietis sācis smēķēt, skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pusaudžu narkoloģe Maija Žuka-Jēkabsone.

“Pusaudžu vecumposms ir vienlaikus gan sarežģīts, gan interesants periods kā vecākiem, tā pašam pusaudzim. No vienas puses vecāki vēlas, lai pusaudzis ir saprātīgs un atbildīgs kā pieaugušais, bet tajā pašā laikā klausa vecākus kā mazs bērns. Savukārt pusaudzis grib būt pieaudzis un nevēlas paklausīt vecākiem, tāpēc viņš savu patstāvību cenšas realizēt, izvēloties ekstrēmus sporta veidus, sākot lietot atkarību izraisošas vielas. Pusaudzis tiecas atrauties no ģimenes, iepazīt sevi, socializēties. Smēķēšana un citas pieaugušo darbības ir simbols, ar kuru tiek demonstrēta tieksme pēc neatkarības no vecākiem. Prakse rāda – ja savlaicīgi tiek identificēts smēķēšanas iemesls, visticamāk nelāgais ieradums nekļūs par atkarību,” stāsta Maija Žuka-Jēkabsone.                                                                         

Daži iemesli, kāpēc jaunieši sāk smēķēt:

#1 Jaunietis atdarina vecākus

Bērni un jaunieši nereti sāk smēķēt, jo tā dara viņa vecāki. Bērns ir vecāku spogulis, tāpēc šādos gadījumos, ja vecāki nevēlas, lai jaunietis smēķētu, viņiem pašiem ir jāatbrīvojas no kaitīgā ieraduma un jārāda pusaudzim pozitīvs piemērs.

#2 Meklē atbalstu un uzmanību

Vecāki, vēloties pasargāt jaunieti, mēdz viņu pamācīt, bet pusaudži šādu pamācīšanu uztver saasināti, tam seko atsacīšanās uzklausīt un ātra aizkaitinātība. Tā vietā, lai fokusētos uz pamācīšanu, vecākiem jādod skaidrs signāls, ka viņi velta jaunietim uzmanību, atbalsta izšķirošos brīžos. Pusaudzim ļoti būtisks ir tieši atbalsts, tas dod drošības sajūtu, rada apziņu, ka viņš nav viens un nesaprasts. Pusaudzim svarīgi zināt, ka ģimene viņu sapratīs un atbalsīs pat sarežģītākajās un nepatīkamākajās situācijās.

#3 Vēlas būt mīlēts tāds, kāds viņš ir

Bieži iedzīvošanās atkarībās saistīta ar šaubām, vai ģimene viņu mīl tādu, kāds viņš ir. Šāda maldīga sajūta var rasties, ja vecāki mēdz jaunieti vērtēt un salīdzināt ar citiem. Bieži jaunietis nejūtas pieņemts tāds, kāds viņš ir, piemēram, tad, ja vecāki uzstāj mācīties to, ko paši kādreiz vēlējušies, bet nav īstenojuši, vai apgūt to pašu profesiju, kurā strādājusi ģimene paaudžu paaudzēs. Vecākiem jāļauj jaunietim izpausties, jāpamudina apgūt tās jomas, kas interesē jaunieti pašu. Tāpat situāciju var uzlabot, ģimenei vairāk laika pavadot kopā pusaudzim saistošās aktivitātēs.

#4 Meklē mierinājumu

Ja jaunietis sācis smēķēt, vecākiem ieteicams pievērst uzmanību jaunieša vispārējai pašsajūtai un garastāvoklim – vai tajā saskatāmas pazīmes, kas varētu būt saistītas ar depresiju vai emocionālu vardarbību, piemēram, skolā vai klasē. Pusaudžu gadījumā nav jārunā par smēķēšanu kā tādu, bet gan par iemesliem, kas to veicina. Jaunieši nemeklē nikotīnu, viņiem ir vajadzīgs pats process, tas šķietami nomierina un turklāt palīdz socializēties – komunikācija ar citiem vienaudžiem šajā vecuma posmā ir ļoti svarīga. 

Kā rīkoties, ja jaunietis sācis smēķēt?

#1 Jāstrādā ar sevi, lai izprastu jaunieti

Visbiežāk pirmais solis, kā vecākiem rīkoties, ir sākt ar sevi, nevis pusaudzi. Piemēram, psiholoģiski strādāt ar sevi, censties izprast jaunieti, lasot literatūru, apmeklējot atbalsta grupas vecākiem, iegūstot zināšanas un sapratni par pusaudžu vecumposmu un līdz ar to arī par savu bērnu. Pieredze rāda, ja mainās vecāki, mainās arī bērni. Turklāt pozitīvās pārmaiņas palīdz ne tikai atbrīvoties no smēķēšanas netikuma, bet arī kopumā uzlabot savstarpējās attiecības, veido cieņu, uzticēšanos un sapratni.

#2 Jāmeklē speciālistu atbalsts

Sarežģītākos gadījumos, kad vecākiem neizdodas izprast jaunieti vai problēmas ir jau ieilgušas, palīdzību var meklēt  pie speciālistiem – bērnu un jauniešu narkologa, psihologa, psihoterapeita vai atkarību profilakses speciālista. “Pieaugušajiem nav jābaidās vai jākautrējas vērsties pēc palīdzības pie profesionāļiem. Bērnam vai jaunietim būs labāk, ja vecāki meklēs veidus, kā kopīgiem spēkiem risināt situāciju, nevis problēmu ignorēs,” uzver speciāliste.

Turklāt eksperte stāsta, ka pieaugušajam ir tikai jāuzņemas iniciatīva, jo speciālistu pakalpojumi pieejami bez maksas: “BKUS Pusaudžu resursu centrā pieejama bezmaksas programma jauniešiem vecumā no 12 līdz 18 gadiem, kuriem ir datora, interneta, mobilo telefonu, dažādu vielu atkarība vai risks iegūt šādas atkarības. Turklāt programmā darbojas un ar jaunieti pēc katra individuālās situācijas strādā vairāki starpdisciplināri speciālisti – mentors, sociālais darbinieks, bērnu psihiatrs, bērnu narkologs, psihologs, psihoterapeits, sporta pedagogs un citi speciālisti.”

 

* Konsultācijas un vairāk informācijas par programmu var iegūt, zvanot +371 29164747, rakstot info@pusaudzim.lv, kā arī www.facebook.com/pusaudzim.

* "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss" ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērītājs, kas veikts jau trīs gadus pēc kārtas. Mērījums veikts sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, 2018. gada aprīlī aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

2018.09.21
Aptauja: Latvijā smēķē puse jauniešu 18 - 24 gadu vecumā

Latvijā smēķē puse (50 %) jauniešu 18 – 24 gadu vecumā, turklāt 28 % no viņiem smēķē regulāri, liecina jaunākais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”. Savukārt visretāk šī atkarība raksturīga vecākai paaudzei jeb iedzīvotājiem 55 – 74 gadu vecumā, kuru vidū nesmēķē un no piesmēķētas vides izvairās 59 % respondentu.

Latvijas Narkologu asociācijas vadītāja, narkoloģe Astrīda Stirna atzīst, ka smēķēšana jauniešu vidū Latvijā ir aktuāla problēma. Kad jaunietis cieš no atkarības, būtiski ir saprast iemeslus – tās var būt psihoemocionālas dabas problēmas – iespējams, ka jauno cilvēku kaut kas nomāc, viņš ar šiem pārdzīvojumiem netiek galā, tāpēc glābiņu meklē nomierinošās vielās, šajā gadījumā tā ir cigarete. Bieži jaunieši sāk smēķēt bara instinkta vadīti – sekojot vienaudžu piemēram, un dažkārt bērns atkārto ģimenē novēroto, –  redz, ka vecāki vai brāļi / māsas smēķē, un rīkojas tāpat, pauž eksperte. Novērots, ka jauniešu vidū ar smēķēšanu biežāk aizraujas meitenes – tas varētu būt skaidrojams ar to, ka meitenes vēlas “neatpalikt” no pretējā dzimuma vienaudžiem.

Kā zināms, atkarība rodas no regulāra ieraduma, tādēļ, jo laicīgāk smēķētājs pieņems lēmumu par atmešanu, jo vieglāk tas būs tīri fizioloģiski. “Smēķēšanas atmešana kļūst arvien aktuālāka – pēdējo trīs gadu laikā aptiekās palielinājies pieprasījums pēc dažādiem pretsmēķēšanas līdzekļiem. Cilvēki iecienījuši gan košļājamās gumijas, gan plāksterus un aerosolus,” stāsta aptieku tīkla “Apotheka” valdes loceklis Jānis Kūliņš. 

Kopumā sievietes smēķē retāk un arī izvairās no piesmēķētas vides

Lai arī jauniešu vidū meitenes biežāk aizraujas ar smēķēšanu, aptaujas rezultāti liecina, ka kopumā sievietes retāk cieš no smēķēšanas atkarības – 63 % aptaujāto sieviešu atzīst, ka nesmēķē un cenšas arī izvairīties no piesmēķētas vides. Turklāt sieviešu vidū retāk izplatīta regulāra smēķēšana: ja aptaujāto vīriešu vidū regulāri smēķē 39 %, tad sieviešu vidū – tikai 15 %.

A. Stirna norāda, ka vīriešiem smēķēšanas un arī cita veida atkarības raksturīgas biežāk nekā sievietēm. “Tā attiecība varētu būt viens pret četri, proti, uz vienu smēķējošu sievieti ir četri smēķējoši vīrieši. Tā tas bijis tradicionāli, jo jau vēsturiski smēķēšana tika vairāk uzskatīta par “vīriešu lietu”. Ja runājam par jauniešiem, tad neizslēdzu iespēju, ka meitenes varētu sākt smēķēt aiz nevēlēšanās atpalikt no pretējā dzimuma vienaudžiem,” komentē eksperte.

Visbiežāk regulāri smēķē iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem un pamatizglītību

Veselības indekss rāda, ka visbiežāk regulāri smēķē cilvēki ar zemiem ienākumiem[1], kuru vidū tas ir katrs trešais (35 %), bet visretāk – personas ar augstiem ienākumiem[2] (17 %). Turklāt regulāra smēķēšana visvairāk raksturīga personām ar pamatizglītību, kuru vidū smēķē teju katrs otrais (45 %), bet visretāk regulāri smēķē personas ar augstāko izglītību – šajā grupā atkarīgs ir vien katrs sestais (16 %).

Atmest motivē skaudras sekas; nozīme ir speciālistu konsultācijām un gribasspēkam

Pēc narkoloģes teiktā, Latvijā ir daudz atkarīgo, kuri vēlas smēķēšanu atmest. “Pieredzē bijis daudz pozitīvu gadījumu, redzēts, ka ilggadējs smēķētājs var šo kaitīgo ieradumu atmest pat dienas laikā – pamatā tas tomēr ir gribasspēka jautājums. Daudz ir arī tādu pacientu, kas uzsāk terapiju, bet tad vienkārši nozūd un neturpina. Efektīvākais atmešanas motivators ir nopietnas veselības problēmas, piemēram, infarkts. Tad cilvēki aizdomājas, vai ir vērts smēķējot veselību pakļaut tādiem riskiem,” skaidro A. Stirna. Viņa atgādina, ka būtiski ir arī izvairīties no piesmēķētas vides, jo arī pasīvā smēķēšana nodara kaitējumu veselībai, tāpēc svarīgi smēķējot izvēlēties telpas, kurās tas ir atļauts un kurās nesmēķējoši līdzcilvēki netiks pakļauti cigarešu dūmu iedarbībai.

“Smēķēšana ir tā atkarība, kuras sekas uzreiz nav jūtamas, taču ilgtermiņā tas var novest pie ļoti nopietniem veselības traucējumiem – sirds un asinsvadu, plaušu un elpceļu slimības ir izplatītākās. Tā ietekme, ko smēķētājs nereti jūt kā pirmo, ir grūtības sportojot, jo smēķēšana negatīvi ietekmē fizisko sagatavotību. Tāpat smēķētājiem novēro straujākas ādas novecošanas pazīmes un dzeltenīgus zobus, kā arī smaganu slimības,” atkarības ietekmi iezīmē “Mana Aptieka” farmaceite, Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene.

Ja ir izlemts atkarību ārstēt, narkologa palīdzība ne vienmēr un ne visiem būs nepieciešama. “Kad cilvēks izlemj pārtraukt smēķēt, sākotnēji pēc konsultācijas ieteicams vērsties pie ģimenes ārsta, kurš, ja nepieciešams, nozīmēs arī vizīti pie narkologa,” iesaka A. Stirna. Kopumā atkarības ārstēšanas metodes ir ļoti dažādas – gan medikamenti, gan psihoterapeitiskas metodes, gan arī, piemēram, adatu terapija.

Farmaceite A. Ritene uzsver, ka ir vairāki “triki”, kas var palīdzēt atteikties no smēķēšanas – nepieciešams novērst uzmanību uz kaut ko citu, izvairīties no situācijas, kas rada vēlmi uzsmēķēt, dažkārt efektīvi ir cigareti aizvietot ar ko citu, piemēram, košļājamo gumiju. Atmešanas procesā jāpiedomā pie saviem uztura paradumiem, lai cigareti neaizstātu ar pārmērīgu ēšanu vai saldumiem. Smēķēšanas atmešanas procesā lielākā nozīme ir cilvēka motivācijai un vēlmei atbrīvoties no veselībai kaitīgā ieraduma. Ieteicams arī izvērtēt atkarības plusus un mīnusus, piemēram, sarēķināt, cik daudz naudas gadā tiek iztērēts uz tabakas izstrādājumiem, un apdomāt, vai tas ir tā vērts! Daudziem atmest palīdz kāds regulārs hobijs, piemēram, aktīvāka sportošana, kas īsti nebūs savienojama ar smēķēšanu, iesaka eksperte.

Veselības saudzēšanas nolūkos meklē alternatīvas, tomēr šādi var arī “iekļūt otrā grāvī”

Mūsdienās arvien lielāku popularitāti gūst, piemēram, elektroniskās cigaretes. Narkoloģe A. Stirna skaidro, ka, izvēloties elektronisko cigareti, galvenais pluss ir tāds, ka tajās nav degšanas produktu. “Tomēr tas nav atmešanas instruments. Jo ilgstoši atkarīga cilvēka organisms pieprasīs nikotīnu un beigu beigās cilvēks, visticamāk, sniegsies pēc tradicionālās cigaretes. Turklāt nav jau arī pietiekami daudz pētījumu par to, kādu ietekmi, pakļautas karstumam un iekļūstot plaušās, uz cilvēka veselību izdara tās citas vielas, kas nav degšanas produkti, bet ko satur elektroniskā cigarete,” papildina eksperte.

Bieža alternatīva, īpaši jaunākiem cilvēkiem, ir ūdenspīpe. “Cilvēki nereti tic maldīgam pieņēmumam, ka tā nav veselībai tik kaitīga, piemēram, tādēļ, ka to pīpē retāk. Tomēr bieži vien var būt pat otrādi, jo nereti ūdenspīpi smēķē stundām, tradicionālās cigaretes gadījumā tas process ir līdz 10 minūtēm. Un ūdenspīpes tabakā ir tās pašas kaitīgās vielas, kas ilgstošā smēķēšanas procesa rezultātā daudz lielākā koncentrācijā nonāk pīpētāja organismā,” norāda A. Stirna.

"Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss" ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērītājs, tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, šā gada aprīlī aptaujājot 1008 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Šis ir trešais "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss".



[1] 209 eiro un mazāk uz vienu ģimenes locekli

[2] 500 eiro un vairāk uz vienu ģimenes locekli

2018.09.13
Aptauja: Latvijas iedzīvotāji arvien retāk ietur diētas

Lai gan regulāri tiek izgudrotas arvien jaunas diētas, kas sola ātru un vieglu rezultātu, un šķietami tās ir iecienījuši daudzi, Latvijā diētu popularitāte mazinās, liecina jaunākais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”. Dati rāda, ka Latvijā vien katrs sestais iedzīvotājs mēdz ieturēt diētu. Turklāt, ja 2016. gadā diētas mēdza ieturēt teju piektdaļa (18 %) aptaujāto, tad 2017. gadā – par procentu mazāk jeb 17 %, un šogad tie ir 16 %.

Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijas vadītāja, diētas ārste Lolita Neimane norāda, ka sabiedrībā valda dažādas izpratnes par vārdu "diēta“ – vienam tas ir īstermiņa risinājums straujai novājēšanai, – šādos gadījumos cilvēki sāk meklēt dažādus risinājumus, ko mēdz dēvēt arī par “modes diētām” –  Keto diēta, Montinjaka un Dikāna diētas ir tikai dažas no tām. Savukārt citam tas ir dzīvesveids, kad ikdienā tiek piedomāts pie veselīga, sabalansēta uztura. Pozitīva tendence, kas kļūst arvien izplatītāka, ir cilvēku izvēle ātro “modes diētu” vietā labprātāk interesēties par veselīgu uzturu ikdienā.

Līdzīga tendence novērota aptiekās. “Pēdējo gadu laikā samazinās pieprasījums pēc notievēšanas līdzekļiem. Ja pāris gadus atpakaļ pircēji bija iecienījuši dažādus preparātus svara samazināšanai vai optimālas ķermeņa masas uzturēšanai, tad šobrīd pieprasījums pēc tiem ir neliels,” stāsta aptieku tīkla “Apotheka” valdes loceklis Jānis Kūliņš.

Ātro diētu noriets varētu liecināt, ka sabiedrība kļūst veselīgāka

“Mana Aptieka” farmaceite un Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene uzver, ka neveselīgo diētu popularitātes kritums ir pozitīvs indikators sabiedrības veselīgumam. “Fakts, ka jau divus gadus pēc kārtas kaut vai nedaudz samazinās to cilvēku skaits, kuri ietur neveselīgas diētas, liek domāt, ka cilvēki kļūst arvien zinošāki un izvairās riskēt ar savu veselību. Ir apsveicami neļauties ātro diētu vilinājumam, bet tā vietā ievērot veselīgu dzīvesveidu ikdienā – sekot līdzi savām fiziskajām aktivitātēm un piedomāt pie uztura.”

Sievietes cer vēlamo formu iegūt ar diētām, vīrieši ar sportu

Veselības indekss liecina, ka visbiežāk diētas ietur iedzīvotāji 25 – 34 gadu vecumā (22 %), kamēr visretāk ar diētu ieturēšanu aizraujas iedzīvotāji 45 – 54 gadu vecumā (11 %). Tāpat pētījumā noskaidrots, ka sieviešu vidū diētas ir divreiz populārākas nekā vīriešu vidū – tās mēdz ieturēt katra piektā sieviete (21 %) un katrs desmitais vīrietis (11 %). L. Neimane norāda, ka šāds rezultāts nav pārsteidzošs – arī ekspertes pieredzē par dažādām diētām un uztura jautājumiem biežāk interesējas sievietes.

“Jāatzīst gan, ka pēdējā laikā arvien biežāk pie manis pēc konsultācijas vēršas arī vīrieši, turklāt daudziem no viņiem ir normāls svars, bet viņi nāk, jo vēlas papildināt savas zināšanas par uzturu un vēlamās fiziskās formas saglabāšanu,” skaidro eksperte. Viņa gan uzsver, ka vīriešu vidū fiziskās aktivitātes tomēr ir populārāks veids, kā rūpēties par fizisko formu, nekā diētu ieturēšana vai piedomāšana pie veselīga un sabalansēta uztura.

Nepārdomāta diēta var radīt riskus veselībai

L. Neimane norāda, ka pie jebkuras diētas nozīme ir zināšanām, jo svarīgi ir uzņemt visas organismam nepieciešamās uzturvielas. Ja izvēlētas diētas rezultātā netiek uzņemtas kādas konkrētas uzturvielas, var meklēt alternatīvas to uzņemšanai – piemēram, uztura bagātinātāji. “Tā, piemēram, Keto diētas gadījumā cilvēks uzņem ļoti daudz taukvielu, bet pilnībā atsakās no ogļhidrātiem. Īstermiņā tas var strādāt, cilvēks var zaudēt svaru, taču ilgtermiņā tas var novest pie veselības pasliktināšanās – to pierādījuši arī dažādi pētījumi,” norāda eksperte.

Savukārt A. Ritene uzsver: “Aizraujoties ar neveselīgām diētām, kuru rezultātā organismam tiek laupītas nepieciešamās uzturvielas, pretēji vēlamajam – slaidākam augumam un skaistākai vizuālajai ārienei – var panākt tieši pretējo. Kad ķermenis nesaņem nepieciešamās barības vielas un vitamīnus, pavājinās organisma aizsargspējas pret infekciju izraisītājiem, kā arī āda var kļūt sausa un neelastīga, var pastiprināti izkrist mati un bojāties zobi,” papildina farmaceite A. Ritene.

“Būtiski ir sekot līdzi, lai uzturs ir sabalansēts – arī vegānais dzīvesveids nenāks par sliktu, ja cilvēks būs papētījis, ar kādiem produktiem var uzņemt tās uzturvielas, kas organismam tiek liegtas, atsakoties no dzīvnieku valsts izcelsmes produktiem,” iesaka Lolita Neimane.

 

"Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss" ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērītājs, tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, aprīlī aptaujājot 1008 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Šis ir trešais "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss".

2018.08.21
Arodārste: Grēkojam, samierinoties ar emocionālo un fizisko diskomfortu darbā

Jeļena Reste, Dr. Med., arodslimību ārste, RSU Darba drošības un vides veselības institūta vadošā pētniece

Mūsdienu cilvēks nereti ir karjerists, kas radis lielāko dienas daļu veltīt darbam, un tehnoloģiju attīstība ļauj darbam kļūt par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu arī tad, kad izejam no biroja –  īpaši, ja runājam par intelektuālo darbu. No līdzcilvēkiem bieži dzirdam frāzi “Man nav laika, jāstrādā”, un tāds ir mūsdienu cilvēka portrets – bieži pārstrādājamies, nepiedomājot, cik būtiska ir arī pilnvērtīga atpūta un ar kādām sekām šāds nepārdomāts skrējiens ilgtermiņā var rezultēties. Nav pārsteigums, ka tas var beigties gan ar fiziskās, gan psihoemocionālās veselības problēmām. Turklāt cilvēki par jau ieilgušo slikto pašsajūtu satraukties pārsvarā sāk vien tad, kad bez ārsta vizītes neiztikt un pārstrādāšanās rezultātā zaudēto labsajūtu nav iespējams atgūt paša spēkiem.

Latvijā viens no 15 piedzīvo izdegšanas sindromu

Nupat veiktā pētījuma “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”[1] rezultāti liecina, ka teju 40 % Latvijas iedzīvotāju piedzīvojuši profesijas izraisītas veselības problēmas, tostarp katrs trešais (31 %) saskaries ar fiziskās veselības problēmām, ko izraisījuši vai pastiprinājuši darba apstākļi, bet katrs piecpadsmitais piedzīvojis izdegšanas sindromu. Šie dati, manuprāt, diezgan precīzi parāda patieso ainu Latvijā, un tas ir satraucoši. Pēdējā laikā bieži dzirdētais izdegšanas sindroms ir sastopamākais psihoemocionālās veselības traucējums, kas rodas darba pienākumu ietekmē. Fiziskās veselības problēmas visbiežāk ir individuāli vērtējami gadījumi, ko ietekmē gan kaitīgi darba vides faktori, piemēram, putekļi, troksnis un ergonomika, gan arī darbinieka zināšanas par darba drošību. Savukārt izdegšanas sindroma gadījumā iemesls nereti ir neefektīvi organizatoriskie procesi uzņēmumā, kā arī pārlieku liela slodze un pārstrādāšanās. Tāpēc būtiski ir katram apzināties savas darba spējas un stresa noturību, jo vadība nevarēs iekāpt kolēģa kurpēs un noteikt to brīdi, kad pienākumu, iespējams, ir par daudz.

Visbiežāk izdegšanas sindromu piedzīvo intelektuālā darba darītāji – piemēram, radošo industriju pārstāvji, arī pedagogi, medicīnas speciālisti – tas saistāms ar lielu emocionālo slodzi. To pamato arī Veselības indekss, kas rāda, ka tieši iedzīvotāju ar augstāko izglītību vidū ir visvairāk to, kas piedzīvojuši izdegšanu (13 %). Tas saistīts ar liela informācijas daudzuma apstrādi ikdienā, emocionāli iesaistošu darbu, visticamāk, arī lielāku atbildību un lielāku pienākumu skaitu. Nereti arī jaunie speciālisti vēlas sevi pierādīt izvēlētajā profesijā, ik dienas izaicina sevi un strādā vairāk darba stundu, nekā paredzēts. Patlaban arī diezgan izteikta problēma ir darbinieku trūkums dažādās nozarēs, un arī tas nereti rezultējas ar pārslodzi esošajiem darbiniekiem.

Izdegšanas sindroma priekšvēstnesis – ātra aizkaitināmība par darba lietām

Izdegšanas sindroms kā nopietna veselības problēma Latvijā aktualizējusies pēdējo gadu laikā. Diemžēl ārsti diagnosticē daudz mazāk saslimstības gadījumu, nekā ir realitātē. Iemesls tam galvenokārt ir tāds, ka cilvēki paši bieži vien nemāk atpazīt izdegšanas sindroma simptomus, kā arī – retais vēršas pēc palīdzības. Lielākajā daļā gadījumu pacients cer, ka tiks galā bez citu cilvēku iejaukšanās, kā arī izjūt kaunu, ka piedzīvo emocionālas dabas veselības problēmas. Arī “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” rāda - jau otro gadu pēc kārtas 12 % Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka izjūt vajadzību pēc psihologa vai psihoterapeita apmeklējuma, taču pie ārsta nav vērsušies. 5 % aptaujāto arī atzinuši, ka piedzīvojuši trauksmes lēkmes, bet 4 %  –  veģetatīvo distoniju. Domāju, ka arvien sabiedrība nespēj pieņemt, ka piedzīvot psihoemocionālās veselības problēmas un izjust vajadzību doties pie ārsta ir normāli, par to nav jāizjūt kauns. Rezultātā arī tie izdegšanas sindroma gadījumi, kurus diagnosticē, visbiežāk jau ir ļoti ielaisti.

Izdegšanas sindromu dažkārt var sajaukt ar depresiju, bet te būtiski minēt, ka izdegšanas sindroms var noritēt kopā ar depresiju. Taču galvenā atšķirība starp šīm abām slimībām ir tāda, ka izdegšanas sindroma gadījumā pacientam ir skaidrs, ka šo emocionālo diskomfortu rada tieši darbs. Proti, darbs izraisa negatīvo emociju uzliesmojumu, pat tikai iedomājoties par to. Ir grūti rast motivāciju strādāt, ir nepārtraukta noguruma sajūta, cilvēks cenšas izolēties no pārējiem, un šis viss piemeklē tieši saistībā ar darbu. Vēlāk, ignorējot šīs pazīmes un padziļinoties izdegšanas sindromam, psihoemocionālie traucējumi sāk ietekmēt arī citas dzīves sfēras.

Ja runājam par priekšvēstnešiem slimībai, tad pirmais noteikti ir pastiprināta emocionālā reakcija uz dažādām ar darbu saistītām niansēm, aizkaitināmība. Īpaši, ja iepriekš cilvēkam nav bijis raksturīgi pastiprināti emocionāli uztvert līdzīgas situācijas darbā. Šādas izmaiņas no malas nereti var manīt arī kolēģi vai ģimenes locekļi, tādēļ labi, ja esam vērīgi. Otrs – ja darba dēļ tiek piedzīvoti miega traucējumi, ja nevar aizmigt, jo visu laiku prātā ir ar darbu saistītas lietas. Ja šo iemeslu dēļ nākas pat mosties naktī, noteikti jāpārdomā, vai nevajadzētu vērsties pēc palīdzības. Trešais – atmiņas pasliktināšanās. Nereti tas saistās ar to, ka darba pienākumu ir tik daudz, ka visu vairs nav iespējams paturēt prātā.

Neārstēts izdegšanas sindroms var rezultēties kaitīgos ieradumos un atkarībās

Izdegšanas sindroma ārstēšanas metodes parasti ir psihoterapeitiskas. Ja šāda problēma ir piemeklējusi, pirmais, kas jādara – jāsaprot, kas tieši ir galvenais sliktās emocionālās pašsajūtas iemesls un tad tas jārisina. Svarīgi atrisināt psihoemocionālās pārslodzes iemeslus, uzlabot darba organizāciju, komunikāciju starp kolēģiem, izvērtēt nepieciešamos cilvēku resursus. Ielaistos gadījumos nereti pacientam arī jālemj par darba maiņu, jo viņš nespēj turpmāk strādāt tajos pašos apstākļos, kas izraisījuši šīs veselības problēmas. Izdegšanas sindromu izārstēt nepalīdzēs arī ilgāks atvaļinājums, jo, tiklīdz persona atgriezīsies nekomfortablajā vidē, atgriezīsies arī simptomi un veselības problēmas. Šo iemeslu dēļ ir būtiski situāciju risināt laicīgi, vērsties pie vadības, ja tas nepieciešams – negaidīt to brīdi, kad pārslodze un emocionālais nogurums vairs nav izturams. Ja izdegšanas sindromu neārstējam un mēģinām tikt galā saviem spēkiem, nereti talkā nāk dažādi kaitīgi ieradumi – pastiprināta alkohola lietošana, smēķēšana vai pat narkotiku lietošana, lai “noņemtu stresu”. Tas, protams, var rezultēties vēl smagākās sekās. Tāpēc uzskatu, ka ļoti svarīgi arī runāt par šādu slimību, par tās simptomiem un cēloņiem jau no skolas, augstskolas sola – lai ikviens apzinās un laikus var atpazīt un meklēt palīdzību.

Fiziskā un garīgā labsajūta – vienmēr mijiedarbībā

Cilvēks ir vienots organisms, tādēļ fiziskā pašsajūta var ietekmēt garīgo un otrādi. Tāpēc ikdienā jāseko līdzi arī tam, cik labi jūtamies fiziski, un arī to var ietekmēt dažādi darba vides apstākļi. Darba izraisītās fiziskās veselības problēmas iedalāmas divās grupās – darba trauma, kas visbiežāk ir nelaimes gadījums darba vietā darba maiņas laikā, un arodslimības vai ar darbu saistītie veselības traucējumi, kas attīstījušies ilgākā laika posmā darba vides ietekmē. Tie var būt arī dažādi traucējumi, kas piemeklējuši, darba videi ietekmējot jau iepriekš konstatēto slimību attīstību. Kā rāda Veselības indekss, ar darbu saistītas fiziskās veselības problēmas visbiežāk piedzīvojuši iedzīvotāji ar pamatizglītību (39 %). Domāju, ka arī šeit tas saistāms ar darba specifiku  –  vairāk fiziska rakstura darbs.

Ja runājam par biežākajiem fiziskās veselības traucējumiem, ko var veicināt darba apstākļi – tās, pirmkārt, ir muguras sāpes – visbiežāk muguras lejasdaļā un sprandā. Tas var būt gan no nepareizas darba pozas, gan no fiziskas piepūles, gan no mazkustīguma un nepareiza darba režīma. Fiziska darba gadījumā bieži cieš rokas, plaukstas, elkoņi, plecu locītavas. Savukārt, ja pieminam, piemēram, redzes traucējumus, jāsaka, ka šeit biežs cēlonis ir vājš, nepietiekams vai pārāk spilgts apgaismojums, kas izraisa acu nogurumu, neskaidru redzi, galvassāpes. Arī nepietiekams gaisa mitrums telpā var veicināt acu gļotādu izžūšanu un iekaisumu. Putekļi vai citi elementi, kas var nokļūt acīs, var traumēt aci, izraisīt iekaisumu un tādējādi arī pasliktināt redzi. Tikmēr darbs ar datoru, ko nereti bieži vien kā pirmo vainojam pie redzes problēmām, to ietekmē daudz mazāk. Tas saistāms arī ar monitoru kvalitāti – mūsdienīgi modeļi ir veidoti tā, lai neradītu redzes bojājumus.

Jāatceras, ka bez ergonomiskas darba vides liela nozīme ir arī dzīvesveidam  –  vai paši ikdienā esam pietiekami aktīvi, vienlīdz būtisks ir arī uzturs. Arī Veselības indekss rāda, ka ar darba vides veicinātām fiziskajām veselības problēmām biezāk sirgst neveselīga dzīvesveida piekritēji (38 %).

 



[1] "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss" ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērītājs, tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, aprīlī aptaujājot 1008 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

 

2018.08.08
40 % Latvijas iedzīvotāju saskārušies ar darba pienākumu izraisītām veselības problēmām

Teju 40 % Latvijas iedzīvotāju saskārušies ar darba pienākumu izraisītām veselības problēmām, tostarp katrs trešais (31 %) –  ar fiziskās veselības problēmām, bet 7 % atzinuši, ka piedzīvojuši izdegšanas sindromu, liecina jaunākais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”.  Arodslimību ārste, Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta vadošā pētniece,  Dr. Med. Jeļena Reste norāda, ka šie rezultāti diezgan precīzi parāda patieso ainu Latvijā.

Darba traumas fiziska darba darītājiem, psihoemocionālās problēmas biroja darbiniekiem

“Ja runājam par fiziskās veselības problēmām, tās iedalāmas divās grupās – darba trauma (galvenokārt nelaimes gadījumi darba vietās) un ar darbu saistītie veselības traucējumi un arodslimības, kas ir veselības problēmas, kuras attīstījušās ilgākā laika posmā. Tie var būt dažādi traucējumi, kas radušies, darba videi veicinot jau iepriekš pastāvošu slimību saasināšanos, piemēram, muguras, locītavu sāpes, redzes traucējumi u.c. Starp pieminētajām slimībām pastāv arī psihoemocionālās veselības problēmas, kur biežākais ir izdegšanas sindroms,” skaidro arodslimību ārste J. Reste.

Aptaujas dati liecina, ka fiziskās veselības problēmas visbiežāk piedzīvojuši iedzīvotāji ar pamatizglītību (39 %), bet izdegšanas sindromu – iedzīvotāji ar augstāko izglītību, kuru vidū ar to saskāries katrs septītais (13 %). Eksperte skaidro, ka tam varētu būt saistība ar darba specifiku – izdegšanas sindromu biežāk piedzīvo intelektuālā darba darītāji, nereti tas saistāms ar paaugstinātu atbildību un lielu pienākumu skaitu. “Fiziskās veselības problēmas bieži vien rodas  gan no kaitīgiem darba vides faktoriem (putekļi, troksnis, ergonomika), būtiskas ir arī darbinieka zināšanas  par darba drošību. Savukārt  izdegšanas sindroma gadījumā iemesli nereti ir neefektīvi organizatoriskie procesi uzņēmumā, pārāk lielas slodzes uzņemšanās vai nepietiekama atpūta,“ pauž arodārste.

Sievietes “izdeg” biežāk nekā vīrieši

Veselības indekss liecina, ka sievietes izdegšanas sindromu piedzīvojušas divreiz biežāk nekā vīrieši – attiecīgi 9 % pret 5 %. Savukārt, ja vērtē rezultātus pēc vecuma, visbiežāk dažādas ar darba pienākumiem saistītas veselības problēmas piedzīvo iedzīvotāji 45 – 54 gadu vecumā.

“Atbildība un rūpes par bērniem ģimenē protams gulstas gan uz tēvu, gan māti, tomēr  sievietei viennozīmīgi slodze veidojas lielāka. Ja māmiņas loma jāapvieno ar pienākumiem darbā, tad ikdienā sanāk strādāt, tā teikt, divas maiņas – gan atbildīgi jāveic izvēlētās profesijas pienākumi, gan arī jāparūpējas par ģimeni, gan jāatrod laiks dažādiem mājas darbiem. Turklāt sieviete pēc savas būtības ir emocionālāka un vairāk uztraucas par ikdienišķiem sīkumiem, kas var radīt papildu fizisko un emocionālo slogu,” pauž “Mana Aptieka” farmaceite un Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene. Farmaceite norāda, ka svarīgi ir mācēt atrast laiku atpūtai, savam vaļaspriekam un fiziskajām aktivitātēm – tas atbrīvo ķermeni no darba laikā uzkrātā saspringuma un stresa.

Nevēršas pēc palīdzības

Arodārste J. Reste uzsver, ka izdegšanas sindroms kā nopietna veselības problēma Latvijā aktualizējusies pēdējo gadu laikā. Ārsti gan diagnosticējot daudz mazāk saslimstības gadījumu, nekā ir realitātē. J. Reste stāsta: “Šāda situācija rodas, jo  cilvēki paši bieži vien nemāk atpazīt izdegšanas sindroma simptomus, bet tie, kuri to  apzinās tikai retu reizi vēršas pēc palīdzības. Lielākajā daļā gadījumu pacients cer, ka pats tiks galā, kā arī kautrējas, ka piedzīvo emocionālas dabas veselības problēmas.”

“Šādu tendenci redzam arī Veselības indeksā – jau otro gadu pēc kārtas 12 % Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka izjūt vajadzību pēc psihologa vai psihoterapeita apmeklējuma, taču pie ārsta nav vērsušies. Pareizā rīcība aizdomu gadījumā par fiziskās vai psihoemocionālās veselības traucējumiem ir nekavējoties vērsties pie ārsta. Ja trūkst pārliecības, vai ārsta iesaiste ir tiešām nepieciešama, apzināties situācijas nopietnību var palīdzēt farmaceits,” stāsta “Apotheka” valdes loceklis Jānis Kūliņš.

"Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss" ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērītājs, tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, aprīlī aptaujājot 1008 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Šis ir trešais "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss". 

2018.07.24
Aptauja: Latvijā katrs desmitais pārmērīgi aizraujas ar virtuālo vidi

Katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs (9 %) pārmērīgi aizraujas ar virtuālo vidi. Visbiežāk šī atkarība novērota jauniešiem 18 – 24 gadu vecumā, kuru vidū tā raksturīga katram piektajam (21 %), liecina jaunākais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”.  Vismazāk virtuālās vides izklaides interesē vecāka gadagājuma cilvēkus – iedzīvotājus 55 – 74 gadu vecumā (4 %).

Virtuālā vide traucē kontrolēt emocijas un izraisa trauksmes lēkmes

Psihosomātikas speciālists un psihoterapeits Jānis Vītiņš skaidro, ka pārmērīga aizraušanās ar virtuālo vidi rada spēcīgu ietekmi uz cilvēka psihi, kā rezultātā tiek iespaidota viņa spēja kontrolēt emocijas, mainās arī atbildes reakcijas uz dažādām situācijām. Tas var pasliktināt attiecības ar līdzcilvēkiem, kam nereti seko sevis izolēšana no “reālās pasaules” un konstanta vēlme atgriezties virtuālajā vidē. Šī atkarība var izraisīt arī miega traucējumus, atmiņas pasliktināšanos un trauksmes lēkmes.

“Jebkuram cilvēkam, ieejot virtuālā vidē, tā kļūst par “galveno”. Šādi viņš distancējas no “dzīvās pasaules”, un te arī slēpjas lielākais risks. Turklāt šī vide tiek nemitīgi uzlabota, lai būtu vilinošāka par reālo pasauli,“ stāsta psihoterapeits J. Vītiņš. Viņš papildina, ka pašlaik jau notiek cīņa ar šīs atkarības sekām: “Piemēram, Austrālijā, saprotot situācijas nopietnību, 2016. gadā sāka ieviest luksoforus ietves līmenī, lai pievērstu viedajās ierīcēs iegrimušu cilvēku uzmanību draudiem viņu pašu dzīvībai. Arī Latvijā tiek sperti pirmie soļi draudu mazināšanai, piemēram, pieaug sodi par viedierīču lietošanu, vadot auto.”

Runājot tieši par atkarības ietekmi uz jauniešiem, eksperts skaidro – dažādos pētījumos ir konstatēts, ka jaunieši identificējas ar savu virtuālo “avataru”, proti, piedēvē sev konkrētas īpašības vai spējas, kas maina uzvedību. “Piemēram, persona kļūst “neievainojama”, veicot pārgalvīgas aktivitātes. Pavisam nesen internetā izplatījās spēle “Zilais valis”, kurā iesaistoties jaunieši veica dažādus veselībai un pat dzīvībai bīstamus uzdevumus. Notikušais izgaismoja, cik neaizsargāts un viegli ietekmējams ir nenobriedis cilvēks virtuālā telpā,” pauž psihoterapeits.

Neveselīgi dzīvojošie ar virtuālo vidi aizraujas biežāk

Aptaujas dati liecina, ka neveselīga dzīvesveida piekritēji ar virtuālo vidi pārmērīgi aizraujas divreiz biežāk nekā tie, kas piekopj veselīgu dzīvesveidu – attiecīgi 13 % pret 7 %.

“Tā ir satraucoša situācija, ka virtuālās vides atkarība raksturīga katram desmitajam aptaujātajam, turklāt šie cilvēki ir tie, kas paši spējuši atzīt, ka virtuālajā vidē pavada pārāk daudz laika. Noteikti ir liels skaits arī to cilvēku , kuri neapzinās vai nevēlas atzīt, ka situācija ir problemātiska. Turklāt tendence pieaug – ja pērn pārmērīgi ar virtuālo vidi aizrāvās 7 % iedzīvotāju, tad šogad tie jau ir 9 %. Dati parāda, cik kritiski svarīgi ir sekot līdzi sabiedrības veselīguma rādītājiem un identificēt arī līdz šim maz izplatītus neveselīgos paradumus. Tikai apzinoties problemātiku ir iespējams meklēt risinājumus,”  saka “Apotheka” valdes loceklis Jānis Kūliņš.

“Likumsakarīga ir arī korelācija starp šo atkarību un neveselīgu dzīvesveidu – domāju, ka tas noteikti saistīts arī ar mazkustīgumu,” pauž “Mana Aptieka” farmaceite, Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene. “Ir svarīgi nepazaudēt šo saikni ar “dzīvo” realitāti, pārlieku aizraujoties ar virtuālo pasauli. Uzskatu, ka tas jāmāca jau no mazotnes, tāpēc ļoti būtiski ir vecākiem sekot līdzi savu bērnu paradumiem, nepieradinot pie dažādām viedierīcēm, bet gan stāstot, ka ir būtiski socializēties, aktīvi pavadīt laiku svaigā gaisā kopā ar ģimeni vai draugiem, nepieļaujot, ka virtuālā pasaule bērnam kļūst interesantāka par reālo. Jāatceras – dzīves izpratne un vērtību sistēma veidojas jau no bērna kājas, un vecāki līdz zināmam vecumam ir bērna paraugs,” skaidro farmaceite.

Arī psihoterapeits J. Vītiņš piekrīt, ka atkarību var rosināt mazkustīgs dzīvesveids un otrādi. “Galu galā viedierīce, kas ļauj atkal iegrimt virtuālajā vidē, ir viena rokas stiepiena attālumā,” skaidro eksperts.

Vīrieši vairāk pakļauti atkarībai no virtuālās vides

Pētījumā atklājas, ka vīriešus virtuālās vides izklaides saista divtik biežāk nekā sievietes (12 % pret 6 %). Šī atkarība izteikta rīdziniekiem (11 % pret 6% lauku apvidos dzīvojošiem), turklāt  cilvēkiem  ar augstiem[1] ienākumiem (12 %).

Psihoterapeits J. Vītiņs atzīst, ka arī viņa pieredzē  aizraušanās ar virtuālo vidi vairāk raksturīga vīriešiem – tas skaidrojams ar dažādo psihes uzbūvi un hormonu atšķirībām. “Vīrieši vieglāk pakļaujas “medību instinktam”, meklēšanai. Dažādi pētījumi apliecina, ka vīriešu smadzenes vairāk nekā sieviešu ļaujas stimulācijai, ko rada uz konkurenci provocējošas virtuālās spēles, un tas noris tajos pašos smadzeņu centros, kuri atbild par atkarības izveidošanos,” skaidro eksperts.



[1] 500 EUR un vairāk uz vienu ģimenes locekli mēnesī

2018.01.09
E-RECEPTE: 3 PADOMI TĀS PAREIZĀ LIETOŠANĀ

Jaunais gads ir sācies ar vairākām izmaiņām mūsu ikdienā arī veselības aprūpē – turpmāk valsts kompensējamo medikamentu receptes tiks izrakstītas elektroniski, tāpēc ļoti aktuāls kļūst e-receptes lietošanas jautājums. Kā e-recepte atšķirsies no līdzšinējā medikamentu iegādes procesa un kā to ikdienā lietot? Lai mazinātu neskaidrību, aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa sniedz vienkāršus padomus, lai jaunās pārmaiņas, lietojot e-recepti, būtu ērtas un vieglāk izprotamas ikvienam.

Jautājumi, kurus uzdot farmaceitam

Jaunās sistēmas darbības pašā sākumā, iespējams, būs virkne neskaidrību, vai nepieciešamās zāles var iegādāties, lietojot e-recepti. Ja neesi drošs, ka ārsta izrakstītās zāles ir pieejamas, izmantojot e-recepti, konsultējies ar farmaceitu, lai noskaidrotu sev nepieciešamo zāļu iegādes veidu, tāpat arī vari noskaidrot, kuras zāles var un kuras nevar iegādāties, lietojot e-recepti. Būtiski ņemt vērā, ka turpmāk daudziem medikamentiem joprojām būs nepieciešama arī drukātā recepte, piemēram, individuāli kompensējamām zālēm, M saraksta zālēm, tāpat arī gadījumos, ja zāles pacientam kompensē apdrošināšanas sabiedrība, vai persona nav reģistrēta iedzīvotāju reģistrā, kā arī tad, ja zāles ir izrakstītas personīgai lietošanai, un tās izrakstījis ārsts, kurš nestrādā ārstniecības iestādē. Šajos gadījumos, lai iegādātos zāles, uz aptieku būs jāņem līdzi arī drukātā recepte. Kā uzsver Ivanda Krastiņa “ja ārsts kādam pacientam ir izrakstījis gan e-recepti, gan līdz šim ierasto drukāto recepti, uz aptieku būs jāņem līdzi arī drukāto. Bez tās mēs diemžēl nepieciešamos medikamentus nevarēsim izsniegt”.

Kā izmantot e-recepti?

Tiklīdz ārsts E-veselības sistēmā ir ievadījis visu nepieciešamo informāciju (izraksts un informācija par norīkotajām zālēm), pacients var doties uz aptieku, lai saņemtu sev nepieciešamās zāles. Noteikti ir jāņem vērā, ka nepieciešamos medikamentus var saņemt, uzrādot personu apliecinošu dokumentu (pase vai ID karte). Aptiekā farmaceits izsniegs un reģistrēs konkrēto zāļu saņemšanu. “Izmantojot e-recepti medikamentiem bez valsts kompensācijas, pacients var iegādāties medikamentus pa daļām vienā reizē vai vairākās aptiekās, jo farmaceits E-veselības sistēmā redzēs atlikušo medikamentu daudzumu. Savukārt kompensējamo medikamentu izsniegšana, gan e-receptes, gan “rozā” receptes veidā pa daļām ir aizliegta. Līdz ar to arī turpmāk kompensējamo zāļu e-recepti vai valsts kompensējamās “rozā” receptes vajadzēs izmantot vienā reizē” stāsta farmaceite. Pacientiem jālūdz ārstiem izrakstīt vairākas e-receptes, ja pacients nevar vai nevēlas izņemt visus izrakstīto medikamenta daudzumu vienā reizē. Piemēram, ja ārsts izrakstījis dārgus medikamentus trīs mēnešu lietošanas kursam, tad jālūdz izrakstīt 3 e-receptes – ar katram mēnesim attiecīgi norīkoto medikamentu daudzumu.

Kā rīkoties, ja zāles nepieciešams iegādāties citam cilvēkam?

Ja gadījumā kāds tuvinieks vai jebkura cita persona Tev uztic izņemt zāles viņa vietā, ņem vērā, ka būs jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, jānosauc pacienta vārds un uzvārds, kā arī jānosauc e-receptes identifikācijas numurs, kuru E-veselības sistēmā var redzēt ārsts, pacients un deleģētā persona.

Farmaceite iesaka visus neskaidros jautājumus par e-receptes lietošanu noteikti pārrunāt gan ar savu ārstu, gan arī konsultēties aptiekā uz vietas pie farmaceita. Aptieku tīkla Apotheka farmaceiti ir gatavojušies jaunajai elektroniskajai sistēmai, tomēr e-veselības pirmajos darbības mēnešos ne Apotheka darbinieku vainas dēļ var būt īslaicīgi sistēmas darbības traucējumi, kas var ietekmēt aptieku tīkla ierasto darba kārtību. Aicinām pacientus būt saprotošiem, jo, kā jau visām izmaiņām un novitātēm, ir nepieciešams laiks, kamēr sistēma iestrādāsies. 

2017.12.19
Aptauja: Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs neveselīgi ēd

21 % Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņiem piemīt tāds kaitīgs ieradums kā neveselīga ēšana, liecina Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”.  Šo cilvēku vidū vairākums arī atbildēja, ka kopumā ietur neveselīgu dzīvesveidu. Bet piektdaļa (24 %) no tiem, kas mēdz neveselīgi ēst, norādīja arī, ka ikdienā ne pietiekami daudz sporto.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, vīrieši (24 %) biežāk izvēlas neveselīgu maltīti, nekā sievietes (19 %). Savukārt, ja aplūko aptaujas rezultātus dažādās vecuma grupās, nākas secināt, ka visbiežāk ar neveselīgu ēšanu aizraujas personas 45 – 54 gadu vecumā (25 %), bet visretāk – personas vecumā no 55 līdz 74 gadiem (18 %). Starp jauniešiem 18 – 24 gadu vecumā neveselīgu pārtiku ikdienā mēdz patērēt katrs piektais. Savukārt, ja skatās rezultātus pēc apdzīvotās vietas tipa, visvairāk neveselīga uztura piekritēju dzīvo lauku apvidos (28 %).

Gastroenterologs Anatolijs Danilāns, komentējot aptaujas datus, norāda, ka tie atbilst reālajai situācijai – Latvijā tik tiešām vismaz katrs piektais piekopj neveselīgu uzturu, visbiežāk šī problēma esot tieši pārēšanās. “Lielākā kļūda mums Latvijā ir tāda, ka mēs ar ēdienu vien cenšamies kļūt veseli, uzturēt veselīgu dzīvesveidu. Ar to ir par maz, svarīgi piedomāt arī pie fiziskajām aktivitātēm,” skaidro profesors. “Mēs pārēdamies, tādēļ mums ir daudz asinsvadu slimnieku, daudz pacientu ar aknu darbības traucējumiem, daudzi slimo ar cukura diabētu.”

Ārsts norāda, ka patiesībai atbilst varētu arī dati par personām 45 – 54 gadu vecumā kā biežākajiem grēciniekiem attiecībā uz neveselīgu uzturu. “Tur ir viss kopā – vairāk sēdošs dzīvesveids, mazkustība, našķošanās pie TV ekrāna,” skaidro A. Danilāns. Viņš arī norāda, ka valsts iedzīvotāji nemaz tik bieži negrēko ar tādu ēdienu kā, piemēram, fritētu kartupeļu, čipsu un burgeru ēšanu, bet ar saldumu un cukura pārmērīgu lietošanu – gan. “Grūti jau pateikt, cik būtu tā norma – katram sava, bet nu rādītājs, ka jāapstājas, ir pavisam vienkāršs – kad redzam, ka vēderiņš parādās. Traki mums iet ar to pārēšanos, bet nu labā ziņa – ASV vēl neesam apsteiguši,” saka gastroenterologs.

A. Danilāns kā problēmu izcēla mazkustību. “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” liecina - 7  % valsts iedzīvotāju atzinuši, ka pārmērīgi aizraujas ar virtuālo vidi, kas veicina gan mazkustību, gan pazemina kopējo dzīves kvalitāti. To vidū katrs piektais ir vecumā no 18 – 24 gadiem.

 "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” izveidots sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts šī gada aprīlī, kopumā visā Latvijā aptaujājot 1003 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

2017.12.13
5 vienkāršas lietas, kas ļaus būt veselīgākam un ar labāku pašsajūtu katru dienu

Rudens un ziemas sezonas skrējienā nereti jūtamies noguruši, spēki ir izsmelti, ikdiena liekas pelēka un lietas vairs nesagādā prieku. Pavisam vienkārši atgūt enerģiju un uzlabot pašsajūtu var palīdzēt nelielas ikdienas aktivitātes, kuras savā rutīnā iespējams iekļaut jau tūlīt. Ieteikumos, kā ikdienā pavisam vienkārši uzlabot pašsajūtu un līdz ar to būt daudz veselīgākam, dalās Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa.

Fiziskas aktivitātes

Ieviest ikdienā nelielas, bet regulāras fiziskas aktivitātes ir pavisam vienkārši. Sāc rītu ar nelielu ķermeņa izstiepšanu, pamodini savu organismu un muskuļus lēnām. Ja parasti dodies uz darbu ar sabiedrisko transportu – izkāp ārā pieturu ātrāk un dodies nelielā pastaigā. Lifta vietā izvēlies kāpnes. Pusdienu pārtraukumā, pat ja pusdienas ņem līdzi no mājām, dodies ārā nelielā pastaigā pa kvartālu. Pastaiga svaigā gaisā palīdzēs gan izkustēties, gan atpūtināt prātu turpmākajam darba cēlienam.

Pietiekama atpūta

Sēdošā darbā neaizmirsti atpūtināt acis ievērojot 20-20-20 principu – ik pēc 20 minūtēm novērs acis no datora uz 20 sekundēm un paskaties tālumā, vismaz 20 m attālumā. Ja visu dienu pavadi sēžot pie datora, pēc darbadienas beigām elektroniskās ierīces centies izmantot pēc iespējas mazāk. Atceries, ka acīm un prātam nepieciešama atpūta no ekrāna starojuma, tāpēc vismaz pusstundu pirms došanās gulēt nevajadzētu skatīties ekrānos. Miega ilgumu darba dienās noteikti vajadzētu palielināt vismaz līdz 7 stundām, jo tieši šajā dienas periodā ķermenis atjaunojas, atpūšas un uzkrāj spēkus jaunai dienai.

Veselības dzērieni

Dienas laikā izdzer vairākas krūzītes zāļu tējas – rudens un ziemas periodā tās gan sasildīs, gan dos enerģiju. Piemēram, zaļā tēja ir lielisks kafijas aizstājējs. Pēc ēšanas izvēlies piparmētru tēju, kas palīdzēs gremošanas sistēmai, savukārt vakarā tasīte kumelīšu tējas nomierinās un palīdzēs labāk iemigt. Aptiekā pieejamas arī dažādu citu augu ārstnieciskās tējas, kas palīdzēs uzlabot pašsajūtu. Ja parasti kafijai vai tējai mēdz pievienot cukuru – samazini tā daudzumu vai atsakies pavisam. Rītu sāc ar veselīgu, svaigi spiestu augļu sulu vai dārzeņu smūtiju. Kaut gan vēsajā laikā ir daudz grūtāk dzert tikai ūdeni, papildini to ar sezonas ogām, piemēram, dzērvenēm, kā arī citronu, un atceries par pietiekamu šķidruma uzņemšanu.

Piemērots apgaismojums

Gaismai sasniedzot acs tīkleni, tiek dots signāls uz smadzeņu centru, kas atbild par miega, apetītes, seksuālās tieksmes, ķermeņa temperatūras, garastāvokļa un aktivitātes regulāciju. Nesaņemot pietiekami daudz gaismas, šīs funkcijas mainās. Turklāt daļai cilvēku, lai viņu organisms normāli funkcionētu, nepieciešams pat vairāk gaismas nekā citiem. Smadzenes uzstāda mūsu organisma iekšējo pulksteni atkarībā no dienas gaišajām stundām. Lai šis ritms netiktu izjaukts gan mājās, gan darbā vajadzētu būt pietiekami spožam apgaismojumam.

Dabīgie vitamīni

Aktīvas darbadienas laikā ieteicams sevi palutināt ar nelielām vitamīnu un enerģijas devām. Piemēram, uz darba galda vari turēt C vitamīna trieciendevu – svaigas dzērvenes, tāpat vari ēst nesālītus riekstus, žāvētus augļus vai svaigus dārzeņus, piemēram, mazos burkānus. Dienas laikā tā uzņemsi papildu enerģiju, lai produktīvi turpinātu darbu, kā arī vitamīnus, kas uzlabos pašsajūtu. 

2017.11.29
Latvijā visapzinīgāk ginekologu apmeklē sievietes 25 – 34 gadu vecumā

Visapzinīgāk par reproduktīvo veselību Latvijā rūpējas sievietes 25 – 34 gadu vecumā, kuru vidū ginekologu pēdējā gada laikā apmeklējis vairākums jeb 66 %, liecina Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”. Bet visretāk pie ginekologa dodas sievietes 55 – 74 gadu vecumā.

Savukārt tādu sieviešu, kas vēl ne reizi nav bijušas pie ginekologa, visvairāk ir vecumā no 18 – 24 gadiem. Šajā grupā speciālistu ne reizi nav apmeklējuši 7 % aptaujāto.

Kopumā pēdējā gada laikā pie ginekologa bijušas 46 % visu Latvijas sieviešu, kas ir par 4 % mazāk, nekā pērn, kad tieši puse aptaujāto sieviešu atzina, ka pie speciālista pēdējoreiz devušās aizvadītā gada laikā. Tikmēr trešdaļa jeb 29 % sieviešu pēdējoreiz pie ginekologa devās 1 – 2 gadus atpakaļ, kas ir par 6 % vairāk nekā pērn. Bet katra desmitā sieviete (12 %)  saskaņā ar šā gada aptaujas rezultātiem speciālistu pēdējoreiz apmeklēja 3 – 4 gadus atpakaļ.

Ginekoloģe Lāsma Līdaka uzsver: “Ikvienai sievietei vecumā no 25 līdz 69 gadiem jāveic dzemdes kakla onkocitoloģijas skrīningizmeklējums reizi trīs gados. Ginekologs biežāk jāapmeklē tad, ja ir sūdzības, piemēram, asiņošana, sāpes, izdalījumi, neauglības problēmas vai rodas citi jautājumi. Ieteiktu vērsties pie ārsta arī šķietami nelielu sūdzību gadījumos, kas pašas nepāriet nedēļas līdz divu nedēļu laikā, jo tas var liecināt par kādu nopietnāku problēmu. Steidzīgi jāgriežas pie ārsta, ja parādās stipra asiņošana, stipras sāpes vai citas nopietnas sūdzības”.

Rezultāti liecina, ka ginekologa apmeklētību ietekmē arī finansiālais faktors – visbiežāk pie ārsta dodas tās sievietes, kurām ir augsti ienākumi (500 un vairāk eiro uz vienu ģimenes locekli). Šajā grupā pēdējā gada laikā pie ginekologa bijušas vairāk nekā puse (51 %) sieviešu. Dati norāda arī uz korelāciju ar izglītības līmeni, kas var nozīmēt arī konkurētspēju darba tirgū un lielākus ienākumus, – visbiežāk pie ginekologa dodas sievietes ar augstāko izglītību (54 %), bet visretāk – ar pamatizglītību (36 %).

 "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” izveidots sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts šī gada aprīlī, kopumā visā Latvijā aptaujājot 1003 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

2017.11.14
Aptauja: 48 % Latvijas vīriešu nekad nav bijuši pie urologa

Pie urologa nekad dzīvē nav bijuši 48 % Latvijas vīriešu, liecina “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”. Tas ir par 3 % mazāk, nekā pērn, kad kopumā vairāk nekā puse jeb 51% aptaujāto atzina, ka nekad nav apmeklējuši speciālistu.

Latvijas Urologu asociācijas prezidents, sertificēts urologs Dr. Pēteris Vaganovs norāda, ka, lai arī izmaiņas mērāmas vien 3 %, kopējā tendence, ka palielinājies urologu apmeklējušo vīriešu skaits, vērtējama ļoti pozitīvi. “Varētu to saistīt ar to, ka pieaug reģionos strādājošo urologu skaits (Valmiera, Daugavpils, Jelgava), tātad palielinās speciālistu pieejamība. Savu darbu ieguldījuši arī masu mediji, informējot pacientus par to, cik būtiski ir apmeklēt ārstu. Šis darbs noteikti jāturpina, tostarp arī ģimenes ārstiem un veselības aprūpes organizācijām,” saka P. Vaganovs.

Dati liecina, ka to vīriešu grupā, kas nekad nav bijuši pie urologa, visvairāk ir 18 – 24 gadu vecumā (72%). P. Vaganovs norāda, ka rezultāti ir likumsakarīgi, jo jaunam vīrietim bez sūdzībām līdz 45 gadu vecumam urologu speciāli nav jāapmeklē. “Tikmēr kungiem pēc 45 gadu vecuma, kuri noteikti sevi joprojām uzskata par jauniem un veseliem, tomēr būtu reizi gadā jāatnāk pie urologa. Proti, vecuma grupā virs 45 gadiem urologa apmeklējuma procentu noteikti vajadzētu turpināt uzlabot,” pauž eksperts. Uz to norāda arī aptaujas rezultāti – arī vīriešu vecumā no 45 – 54 gadiem vidū – vairāk nekā puse (53%) nekad nav bijuši pie urologa.

Šogad ievērojami mazinājies to vīriešu skaits, kas urologu apmeklējuši pēdējā gada laikā – vien 7%, kas ir par 5% mazāk nekā 2016. gadā. Desmitā daļa (11%) šogad aptaujāto vīriešu urologa palīdzību pēdējoreiz meklējuši pirms 1 – 2 gadiem, 10 % – pirms 3 - 4 gadiem, un tikpat daudz – 10% – pēdējoreiz pie speciālista bijuši vairāk nekā pirms 10 gadiem.

Skatoties aptaujas rezultātus pēc apdzīvotās vietas tipa, secināms, ka visretāk pie urologa dodas lauku apvidos dzīvojošie – 59% pie ārsta nekad nav bijuši. Bet visbiežāk speciālistu apmeklē rīdzinieki, kuru vidū pie urologa nekad nav bijuši 40% respondentu. Līdz ar to rezultāti noteikti skaidrojami arī ar speciālistu pieejamības faktoru, atkārtoti uzsver P. Vaganovs.

Komentējot veselīgus urologa apmeklēšanas paradumus, speciālists skaidro, ka katram vīrietim pēc 45 gadu vecuma vismaz vienreiz gadā būtu jāapmeklē urologs. Savukārt, ja ģimenē radiniekiem no tēva puses ir bijis prostatas vēzis, profilaktiskās pārbaudes iesaka veikt jau no 40 gadu vecuma. Ģimenes ārstiem ir svarīgi pacientiem atgādināt par šīs diagnostikas nepieciešamību, uzsver eksperts.

"Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” izveidots sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts šī gada aprīlī, kopumā visā Latvijā aptaujājot 1003 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

2017.11.01
Aptauja: Trešdaļa valsts iedzīvotāju regulāri dodas uz vispārējām veselības pārbaudēm

Trešdaļa jeb 34 % valsts iedzīvotāju veic regulāras ieteicamās veselības pārbaudes, liecina “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”. Turklāt sievietes pret veselības pārbaudēm izturas divtik apzinīgāk nekā vīrieši.

Aptaujas dati rāda, ka sieviešu vidū kopumā 43 % aptaujātās atzina, ka regulāri veic visas ārsta ieteiktās veselības pārbaudes, bet vīriešu vidū – tikai ceturtdaļa jeb teju divreiz mazāk (24 %).

Vērtējot aptaujāto atbildes pēc respondentu vecuma, secināms, ka profilaktiskās veselības pārbaudes regulāri visbiežāk veic seniori (55 – 74 gadu vecumā) – to vidū pie ārsta uz diagnostiku regulāri dodas 41 % aptaujāto. Tikmēr pret veselības pārbaudēm visvieglprātīgāk attiecas jaunieši 18 – 24 gadu vecumā, kuru vidū veselības stāvokli regulāri vēta vien 23 %.

Savukārt, ja apskata atbildes pēc apdzīvotības, secināms, ka pie ārstiem uz pārbaudēm visbiežāk dodas rīdzinieki (39 %), bet visretāk – lauku apvidos dzīvojošie (27 %). Tas varētu būt saistāms ar mediķu un medicīnas iestāžu pieejamību.

Ģimenes ārsts Alberto Sadu, komentējot datus, norāda, ka tie ir reprezentatīvi. “Tā tik tiešām praksē varētu būt – pacienti ārstu meklē tikai tad, kad kaut kas sāp, satrauc. Kungus bieži uz pārbaudēm doties paskubina dāmas. Savukārt jaunieši paši ārstu neapmeklē vispār, līdz konkrētam vecumam vecāki atved. Paši visbiežāk ierodas tikai tad, ja tas ietekmē citas intereses, nu, piemēram, autovadītāja apliecības iegūšana,” pieredzē dalās mediķis.

Ārsts skaidro, ka ikvienam uz vispārēju veselības stāvokļa pārbaudi vajadzētu pie ģimenes ārsta ierasties vismaz reizi gadā, lai speciālists var sekot līdzi svaram, garumam, nosūtīt uz asins ainas analīzēm, uzklausīt pacienta sūdzības, ja tādas ir. Ja pēc šīs pārbaudes nepieciešama detalizētāka diagnostika, pacientam tiek izrakstīts nosūtījums uz tālākām pārbaudēm. “Ar vispārēju veselības stāvokļa pārbaudi reizi gadā pietiek, lai saglabātu labu veselību, protams, pie nosacījuma, ka pie ārsta neliek doties kādas traumas vai citas saslimstības. Turklāt jāpatur prātā, ka ne visām veselības problēmām ir tādi simptomi, ko paši varam atpazīt, tādēļ ir tik svarīga diagnostika,” pauž A. Sadu.

Speciālists ar nožēlu atzīst, ka cilvēki kopumā neizturas pietiekami atbildīgi pret savu veselību, ko rāda arī dati. Bieži pacientiem apmeklēt ārstu traucē arī bailes no diagnozes. “Cilvēki nenāk, jo domā, ka uzreiz viņiem vis kaut ko atradīs. Vēl daļa dzīvo pēc pārliecības, ka, ja nesāp, ārstu apmeklēt nevajag. Abas šīs filozofijas nav īsti pareizas – labāk tomēr pārbaudīties to vienu reizi gadā un pārliecināties, ka viss kārtībā, vai arī sākt terapiju, ja tāda nepieciešama,” ar ieteikumu dalās ģimenes ārsts.

2017.10.19
Aptauja: 47 % valsts iedzīvotāju miegam velta pietiekami daudz laika

Mazāk par pusi jeb 47 % valsts iedzīvotāju uzskata, ka miegam velta pietiekami daudz laika, liecina “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”. Tas ir par 4 % vairāk nekā pērn, kad kopumā 43 % aptaujāto atzina, ka miegā pavada pietiekoši daudz stundu.

Vismazāk par pietiekamu miega daudzumu piedomā iedzīvotāji 25 – 34 gadu vecumā, rāda šogad veiktās aptaujas rezultāti. Šajā aptaujāto grupā vien 38 % atzina, ka ikdienā cenšas gulēt gana daudz. Savukārt visvairāk laika miegam velta seniori (55 – 74 gadi), kuru vidū pietiekami daudz guļ 54 %.

Vērtējot aptaujāto atbildes pēc dzimuma, secināms, ka sievietes guļ vairāk nekā vīrieši – ja dāmu vidū miegam pietiekoši daudz laika velta 51 %, tad kungu vidū par 8 % mazāk jeb 43 %. Tikmēr, ja apskata datus pēc apdzīvotajām vietām, atklājas, ka labākais miegs ir galvaspilsētas iedzīvotājiem -  51 % rīdzinieku atbildējuši, ka ikdienā piedomā pie optimāla miega daudzuma.   Tikmēr vismazāk laika miegam velta lauku apvidos dzīvojošie (44 %).

Ģimenes ārsts Alberto Sadu, komentējot aptaujas rezultātus, skaidro, ka tie lielā mērā varētu atainot reālo situāciju, jo mūsdienu cilvēks miegam tik tiešām pievērš par maz uzmanības. Arī izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada datiem, ir mazas, lai arī vērojams neliels apzinīgu gulētāju pieaugums. “Mums katram būtu jāguļ 9 stundas diennaktī – vislabāk 7 stundas naktī un 2 – diendusā,” pauž speciālists. “Cilvēki līdz galam neizprot, cik būtisks ir miegs. Ja neesam pietiekami izgulējušies, nevaram produktīvi strādāt un veikt pārējos ikdienas pienākumus.”

Ārsts norāda, ka miega trūkums veicina nogurumu, izraisa nervozitāti un kopumā manāmi mazina dzīves kvalitāti. Rezultātā nepietiekams miegs ar laiku var pat rezultēties grūtībās aizmigt. Kā liecina aptieku tīklu “Mana Aptieka” un “Apotheka” pārdošanas rādītāji, sabiedrībai nākas saskarties ar miega traucējumiem - šā gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar analoģisku periodu pērn, par 10 % pieaudzis līdzekļu veselīgam miegam noiets.

Aptaujas dati arī atklāj, ka pret miega daudzumu ikdienā visapzinīgākā attieksme ir tiem iedzīvotājiem, kuri savu dzīvesveidu kopumā novērtējuši kā veselīgu (54%), bet starp tiem, kuri atzīst, ka piekopj neveselīgu dzīvesveidu, veselīga miega piekritēju ir 38 %.

"Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” izveidots sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts šī gada aprīlī, kopumā visā Latvijā aptaujājot 1003 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

 

2017.09.05
Aptauja: 64% Latvijas iedzīvotāju mēdz lietot medikamentus “uz savu galvu”

Starp šiem 64% aptaujāto 57% iedzīvotāju atzina, ka šādi zāles mēdz lietot dažkārt, bet 7% – bieži.  Tikmēr trešdaļa (34%) aptaujāto norādīja, ka “uz savu galvu” nemēdz lietot medikamentus, bet 2% izvēlējās atbilžu variantu “grūti pateikt”.

“Aptaujas dati liecina, ka absolūtais iedzīvotāju vairākums mēdz lietot zāles uz savu galvu, tomēr es gribētu ticēt, ka zāļu pirmreizējā pirkuma brīdī katrs no viņiem ir saņēmis farmaceita konsultāciju, un, ja simptomi ir atkārtojušies, tad ir bijusi pieredze un zināšanas par pareizu zāļu lietošanu. Farmaceitus satrauc gadījumi, kad pacienti ar ilgstošiem slimību simptomiem uz savu galvu lieto bezrecepšu medikamentus vai uztura bagātinātājus, neprasot padomu ārstam vai aptiekāram. Personas veselības stāvoklim nepiemēroti vai nepareizos daudzumos lietoti medikamenti var nodarīt lielu kaitējumu veselībai. Pat, ja cilvēks jūtas drošs par savām zināšanām par konkrētajiem simptomiem un zāļu lietošanu, farmaceita konsultācija noteikti nekaitēs, turklāt aptieku darba laiki sniedz iespēju to saņemt ātri un ērti. Farmaceiti ir īpaši zinoši jautājumos, kas saistīti ar zāļu lietošanu, labi orientējas slimību simptomos un spēj izvērtēt, kuros gadījumos steidzami jādodas pie ārsta. Ieteiktu atbildīgi izturēties pret savu veselību un izmantot farmaceita zināšanas par zālēm, uztura bagātinātājiem un to pareizu un atbilstošu lietošanu,” skaidro sertificēta farmaceite Agnese Ritene.

Apskatot atbildes uz šo jautājumu dažādās iedzīvotāju grupās, secināms, ka biežāk medikamentus, nekonsultējoties ne ar ārstu, ne farmaceitu, lieto tie, kuri atzīst, ka viņu dzīvesveids ir neveselīgs (67%), un fizisko aktivitāšu biežumu novērtējuši kā zemu (66%). Ja vērtē atbildes vīriešu un sieviešu vidū – biežāk medikamentus bez mediķa ieteikuma mēdz lietot sievietes (66% pret 61%). Tostarp desmitdaļa (8%) sieviešu atzina, ka zāles “uz savu galvu” patērē bieži. Salīdzinājumam vīriešu vidū šādi mēdz rīkoties 5%. ”Pieļauju, ka iedzīvotāji ar augstāku izglītības līmeni ir vairāk informēti par veselīga dzīvesveida paradumiem, kas sevī ietver ne tikai pareizus ēšanas paradumus un fiziskās aktivitātes, atkarību neesamību, bet arī regulārus ārsta apmeklējumus. Katram pacientam jāapzinās, ka katru zāļu lietošanas nepieciešamība ir izvērtējama, ņemot vērā simptomus, vecumu, veselības stāvokli un nepareiza zāļu lietošana var būt bīstama,” saka A. Ritene.

Savukārt, apskatot respondentus pēc apgūtās izglītības, visbiežāk paša izvēlētas zāles uzturā lieto iedzīvotāji ar pamatizglītību (68%). Tikmēr, ja analizē rezultātus ģeogrāfiskā griezumā, tad visbiežāk šādi “grēko” lauku apvidū dzīvojošie iedzīvotāji (72%). Salīdzinājumam Rīgā šādu personu ir 61%. Pēc A. Ritenes domām – iespējams, ka laukos dzīvojošiem cilvēkiem nav tik pieejams ārsta vai farmaceita padoms. Ja pilsētās aptiekas ir ik pēc kvartāla, tad laukos uz aptieku jādodas līdz pagasta centram, kas prasa gan laiku, gan naudu. Pareizi ir uzglabāt nepieciešamos bezrecepšu medikamentus mājas aptieciņā, lai nepieciešamības gadījumā tie būtu pa rokai, tomēr, tos iegādājoties, jājautā padoms farmaceitam kādos gadījumos un kā tie ir jālieto.

2017.07.31
Diagnosis medicīnas aparāti

Diagnosis produktu klāstā ir pieejami tādi medicīnas aparāti, kā asinsspiediena un pulsa mērītāji, termometri (gan digitālie, gan bezkontakta infrasakanie) un inhalatori dziļākai saslimšanai. Papildus ir iespējams iegādātie dažāda izmēra manžetes, adapteri, lai paildzinātu asinsspiediena un pulsa mērītāju bateriju kalpošanas laiku, gan arī rezerves komplektu inhalatoriem.

Diagnosis produktu klāsts ir sagatvots atbilstoši katra klienta vēlmēm, lai pat visprasīgākais klients varētu atrast savu produktu par visaugstāko kvalitāti, kas atbilst viņu vēlmēm un finanšu līdzekļiem. Medicīnas produktiem, kuri tiek piedāvāti ir visi nepieciešamie apliecinājumi un sertifikāti.

Visi Diagnosis asinsspiediena un pulsa mērītāji ir aprīkoti ar unikālu sistēmu IHB – neregulāras sirdsdarbības indikatoru, kas ļāuj veikt precīzus asinsspiediena mērījumus ar spēju identificēt neregulāru pulsu un nepieļaut neprecīzus mērījumus. Kas ir neregulāra sirdsdarbība? Neregulāra sirdsdarbība ir definēta, kā sirdsdarbība, kas ir ar 25% nobīdi no regulārās sirdsdarbības visa asinspiediediena mērīšanas laikā.

Tāpat visi Diagnosis asinsspiediena un pulsa mērītāji ir aprīkoti ar WHO klasifikāciju – asinspiediena rezultāts automātiski tiek izvietots pareizā klasifikācijas diapazonā, kur skaidri redzams kad ir paaugstināts asinsspiediens.

Visi Diagnosis asinsspiedena un pulsa mērītāji ir ļoti vegli lietojami. Ir nepieciešama tikai viena poga lai veiktu mērījumu!

Visi asinsspiedena un pulsa mērītāji automātiski izslēdzas 3 minūtes pēc to lietošanas, tādējādi garantējam ilgāku bateriju kalpošanas laiku.

Mēs uzskatām, ka nekas dzīvē nav svarīgāks kā rūpēties par savu veselību un saglabāt sevi labā formā. Un ar Diagnosis produktiem mēs Jums palīdzam to darīt katru dienu. Un tikai kopā ar Jums mēs varam sasniegt vislabākos rezultātus!

Diagnosis produkti pieejami Magnum Medical vairumtirgotavā. Lai iegūtu varāk informācijas, sazinieties ar Magnum Medical klientu apkalpošanas speciālistiem.

2017.06.01
58 % valsts iedzīvotāju saņēmuši valsts apmaksātās vakcīnas

Vairāk nekā puse jeb 58 % valsts iedzīvotāju ir saņēmuši obligātās, valsts apmaksātās vakcīnas, bet, piemēram, pret ērču encefalītu ir vakcinējusies aptuveni ceturtdaļa (27 %) sabiedrības, liecina jaunākā “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indeksa” dati.

Tikmēr 26 % aptaujāto norādījuši, ka nav vakcinējušies vispār. Savukārt pret hepatītu potes saņēmusi desmitā daļa valsts iedzīvotāju (9 %), tikpat daudz vakcinējušies pret gripu.

“Aptaujas dati liecina, ka pret ērču encefalītu visbiežāk vakcinējas gados jauni iedzīvotāji. Šī tendence ir pozitīvi vērtējama, jo jaunatne visbiežāk pavasara un vasaras sezonas pavada aktīvā atpūtā, kad iespējama ērču klātbūtne,” komentē Latvijas Infektoloģijas centra direktore, bijusī veselības ministre Baiba Rozentāle.

Aptaujas rezultāti arī parādījuši, ka, salīdzinot ar pērno gadu, par 2 % palielinājies to cilvēku skaits, kuri savu dzīvesveidu uzskata par veselīgu. Kopumā vairāk nekā puse jeb 53 % respondentu uzskata, ka viņu dzīvesveids ir drīzāk veselīgs, savukārt savu dzīvesveidu par drīzāk neveselīgu uzskata 34 % iedzīvotāju. Vienlaikus gan par 9 % samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas uzskata, ka ikdienā veic pietiekami daudz fizisko aktivitāšu. Kopumā trešdaļa jeb 29 % iedzīvotāju norādījuši, ka neveic regulāras sportiskās aktivitātes. Tikmēr starp populārākajām fiziskajām aktivitātēm ir biežas pastaigas, riteņbraukšana un vingrošana. 44% aptaujāto norādīja, ka ikdienā cenšas pēc iespējas biežāk pārvietoties kājām, bet 18 % norādīja, ka ikdienā regulāri brauc ar riteni. Tikmēr 17 % aptaujāto vingro mājas apstākļos, bet 11 % – apmeklē sporta zāli. Savukārt 29 % norādīja, ka neveic regulāras sportiskās aktivitātes.

“Lai arī aptaujas rezultāti norāda, ka samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas ikdienā nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, pieaudzis to personu skaits, kas dzīvo veselīgi. Par to varētu liecināt arī minerālvielu noieta palielināšanās aptieku tīklos “Apotheka” – šā gada pēdējos piecos mēnešos tas pieaudzis par 16 %. Piedomāšana pie veselīga dzīvesveida ir viens no stipras veselības priekšnoteikumiem, ” saka SIA “A Aptiekas” valdes loceklis Jānis Kūliņš.

Sensitīvs, bet aktuāls jautājums ir mentāla rakstura slimības. Kā liecina pētījums, ļoti neliela iedzīvotāju daļa atzinusi, ka ar tām saskārusies, proti, 5 % aptaujāto atzina, ka piedzīvojuši trauksmes lēkmes, 2 % – panikas lēkmes, bet 3 % atzinuši, ka slimojuši ar veģetatīvo distoniju. Teju piektdaļa (18 %) norādījuši, ka saskārušies ar bezmiega problēmu. Tai pašā laikā vairāk nekā desmitdaļa (12 %) atzina, ka izjūt vajadzību pēc psihologa/psihoterapeita konsultācijas, tomēr nav speciālistu apmeklējuši.

Ārsts – psihoterapeits un psihosomatiskās medicīnas speciālists Jānis Vītiņš, komentējot rezultātus, norāda, ka, viņaprāt, aptauja atklāj „pareizo tēlu”, kādu cilvēks vēlas par sevi radīt citiem, nevis reālo situāciju. Kā cēloni šādiem datiem speciālists min psihes fenomenu, kad cilvēki „noslēpj” no sevis informāciju par emocionālo pašsajūtu. “Iemesli ir vairāki – vispirms jau paša cilvēka dabiska vajadzība idealizēt savu stāvokli. Trauksme sevi piesaka ne tikai kā pastāvīga spriedze vai panika – bieži tā izpaužas ar sirdsklauvēm, kuņģa – zarnu trakta problēmām, muguras muskuļu saspringumu, dzimumdzīves problēmām, aizkaitināmību. Dažkārt trauksmes izpausmes neparādās uzreiz pēc traumējošā notikuma, liekot domāt, ka cilvēks saskaras ar vājuma brīdi, kuram nav nopietna cēloņa un tātad – neesot nepieciešama arī ārstēšana,” komentē J. Vītiņš, uzsverot, ka ir būtiski spēt atpazīt simptomus un noteikt pareizos cēloņus.

Komentējot reālo situāciju valstī, speciālists norāda, ka, piemēram, trauksmes lēkmes ārsta – psihoterapeita praksē pacientiem tiek konstatētas 80 % gadījumu. Starp risinājumiem speciālists min diagnostiku un psihoterapiju, ko veic psihoterapeits ar atbilstošu medicīnisku izglītību, vai medikamentozu terapiju, ko nozīmē psihiatrs.

 “Ja vērtējam dažādu antidepresantu noietu aptieku tīklā “Mana Aptieka”, jāsecina, ka šā gada pēdējos trijos mēnešos tas pieaudzis par 5,6 %. Tikmēr pozitīvi vērtējama tendence, ka saskaņā ar indeksa rezultātiem 34 % aptaujāto pirms medikamentu lietošanas vienmēr konsultējas ar ārstu vai farmaceitu. Tas liecina, ka vismaz trešdaļa iedzīvotāju nemēdz lietot zāles “uz savu galvu,” saka SIA “Mana Aptieka” dalībniece Agnese Ritene.

Kā liecina “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” rezultāti, 3% iedzīvotāju pēdējo reizi pie psihologa vai psihoterapeita vērsušies pēdējā gada laikā, 5% to darīja pirms viena vai četriem gadiem, bet 7% – vēl senāk. Tikmēr lielākā daļa jeb 69 % aptaujāto norādījuši, ka nekad nav izjutuši vajadzību apmeklēt psihologu vai psihoterapeitu.

“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, šī gada aprīlī aptaujājot 1003 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pirmais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” pētījums tika veikts pērn.

2017.05.05
ANSELL - produkts ar vēsturi

Ansell - zīmols ar 100 gadu vēsturi, kura pirmsākumi meklējami 1888. gadā. 1905. gadā Ansell uzņēmumu izveidoja, Ēriks Ansels - Austrālijā. Galvenā darbības sfēra - balonu un prezervatīvu ražošana. 1925. gadā produktu klāstam tiek pievienoti ķirurģiskie, mehāniķu un saimnieciskie cimdi. Ansell ir lielākais individuālo drošības risinājumu ražotājs un piegādātājs visā pasaules tirgū. Pārdošanas un mārketinga kompānija ar vairāk kā 110 filiālēm visā pasaulē. Ansell aptuveni  ir 12 000 uzņēmuma darbinieku visā pasaulē.

Ražošanas gada apjomu sastāda:
350 miljoni  ķirurģisko cimdu pāru;
2.5 miljardi izmeklēšanas un diagnostikas cimdu pāru;
400 miljoni rūpniecībā izmantojamo cimdu pāru.

Ansell ir tirgus līderis, pateicoties rūpēm par cilvēku aizsardzību, sniedzot tiem vislabākās kvalitātes produktus un inovatīvus risinājumus.

Ansell produkti pieejami Magnum Medical vairumtirgotavā. Lai iegūtu varāk informācijas, sazinieties ar Magnum Medical klientu apkalpošanas speciālistiem.